Ārpus Rīgas

Ar aktīvu informēšanu darbību uzsāk Latgales speciālā ekonomiskā zona

Ārpus Rīgas

Liepājā šogad pirmklasniekus pirmo reizi varēs reģistrēt elektroniski

“Kurzemnieka” galvenā redaktore Daiga Bitiniece par simtgades dziesmusvētkiem

Dejotāji Viduskurzemē neziņā par simtgades deju lieluzveduma «Māras zeme» tērpiem

Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visi 15 000 dejotāji uzstāsies jaunos tērpos – audumu būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Viduskurzemē šo ieceri vērtē dažādi, jo ne visas pašvaldības audumu iegādi var atļauties, kā arī paši dejotāji par audumu maksāt nevēlas.

To Latvijas Radio pavēstīja laikraksta „Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece.

2017.gads daudziem pašdarbnieku kolektīviem būs gatavošanās gads ceļā uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem. Tautas deju ansambļu vidū izvērsušās diskusijas par deju lieluzveduma „Māras zeme” iecerētajiem tērpiem.

Lielā uzveduma pirmajām divām daļām nepieciešami jauni tērpi, kuri atspoguļos 12.-13.gadsimtu un viduslaikus,

„Kurzemniekam” skaidroja Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. Audumu gan vajadzētu finansēt pašvaldībām, jo valstij pagaidām šādas naudas nav.

Pāris novadi Latvijā atzinuši, ka šos līdzekļus nedos vai tādas naudas neesot. Kuldīgas pašvaldības kultūras dzīves vadītāja Dace Reinkopa sacījusi, ka konceptuāli viņa atbalsta uzvedumu, bet, viņasprāt, radošajai komandai būtu jānonāk līdz detaļām, lai būtu skaidrs, kas tieši tērpiem vajadzīgs un kur tos varētu izmantot pēc tam.

Alsungas kultūras dzīves vadītāja Gunta Matēviča netic idejai, ka tērpus iegādātos pašvaldības un tos varētu uzšūt paši dejotāji, lai gan Alpa laikrakstam stāstīja, ka apriņķu virsvadītāji saņems precīzas piegrieztnes.

Skrundenieki atzinuši, ka uz svētkiem brauks tikai divi kolektīvi un summa nebūs tik liela, tāpēc viņi varēs to finansēt. Kuldīgas un Ventspils deju apriņķa virsvadītāja Ramona Irbe arī atbalsta uzveduma ideju, tomēr „Kurzemniekam” norādīja, ka auduma finansējumu nevar atstāt uz pašvaldības pleciem un šajā pasākumā jāpiedalās arī valstij.

Paši dejotāji sacījuši, ka gandrīz katrā kolektīvā ir cilvēki, kas šūšanai savu naudu ieguldīt nevarēs, tāpēc vairāk gaida valsts atbalstu.

Tomēr pozitīvais aspekts, ko uzsver kolektīvi, esot jaunie tērpi, kurus tālāk varētu izmantot arī citos priekšnesumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti