Piemēram, precību dziesmu “Oi, egle, egle” tās autentiskajā versijā mūsdienās ir spējīgas nodziedāt vienīgi Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa sievas. Šogad Dziesmu un deju svētku folkloras diena ir veltīta kāzu dziesmām, ar kurām Briežuciema sievām pūrs esot pilns, un tās tiek dziedātas jau paaudžu paaudzēs.
“Sievas ir dziedājušas talkās, visos saietos, jo agrāk jau mūzikas nebija, bija tikai galvā un sirdī,” stāsta Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Maruta Ločmele. “Īstenībā - kas to zina, cik tas pūrs ir liels, pierakstītas manā kladē ir bijušas simt dziesmas, bet nu ir daudz pāri simtam, kas ir senas. Tas no vecajām dziedātājām, sievām, mammām, vecāmmammām un pēc tam jau ir nodots tālāk.”
Šovasar ansamblis arī svin savu 40 gadu pastāvēšanas jubileju, bet gatavoties tai neesot laika, jo pasākumu pirms tam vēl ir pulka daudz.
“Tikko atbraucām no (starptautiskā folkloras festivāla) “Baltica”, gatavojamies gan saviem pagasta svētkiem, novada svētkiem, gan arī Dziesmu svētkiem. Pēc tam domāsim par savu jubileju,” atklāj Ločmele.
Šovasar mēģinājumu grafiks ir ļoti piesātināts. No veseliem trim pagastiem dāmas atceļo uz tautas namu, atstājot uz brīdi novārtā savus darbus, lai kopīgi un no visas sirds izdziedātos un plānotu savu jubileju.
“Tad, kad tev patīk, tad tu atradīsi veidu, kā atbraukt, celsies sešos uz autobusu, iesi, un tev nebūs par skādi tie trīs kilometri, kuri būs jāiet, bet man ar kājām nekad nav bijis jāiet. Mani vienmēr ir gaidījuši šeit,” ir pārliecināta Anita Kampernova, kas Briežuciema ansamblī dzied jau trešo gadu.
Savukārt viņas kolēģe Skaidrīte Pakalnīte, kas ansamblī dzied vien pirmo gadu, atklāj: “Šis kolektīvs ir viens no pirmajiem, kas dibinājās. Kādreiz kaut kur braucot, kad minēja Briežuciemu, tad visi uzreiz atcerējās, tur ir tas etnogrāfiskais, viens no pirmajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem.”
Jau 1.jūlijā viens no vecākajiem Ziemeļlatgales etnogrāfiskajiem ansambļiem piedalīsies simtgades Dziesmu un deju svētku gājienā.
