Zanda Zaļakmene

Viesītes kultūras centra "Sēlija" jauniešu deju kolektīvs "Augšzeme"

Svētki noteikti būs latviski. Tautasdziesma, tautas deja, tautas mūzika ir tās vērtības, ko ir izdevies saglabāt līdz mūsdienām, tāpēc ir pamats domāt, ka tas turpināsies vēl daudzu gadu garumā.

Forma noteikti būs cita, bet saturs līdzīgs, jo latviešu tradīcijās iedvesmu svētku radīšanai var smelties bezgalīgi. Manuprāt, galvenais ir nepazaudēt to ideju, kāpēc vispār šie svētki tiek svinēti; ja par latviskumu, latviešu tradīcijām, folkloru, vērtībām netiks aizmirsts, tad arī svētku maģija nezudīs neatkarīgi no tā, kādā formā tie notiks.

Santa Lorence

Jauktais koris "Grindeks"

Kad man uzdod šo jautājumu "Kādi gan varētu būt Dziesmu un deju svētki pēc 150 gadiem?", pirmā doma bija tāda, ka mani tas neskars, es jau sen vairs nebūšu uz zemes. Bet domāju, ka šī tradīcija svinēt kopā dziedāšanu un dejošanu noteikti nebūs pazudusi. Redzot to, kas notiek apkārt pasaulē, vēl vairāk saprotam, cik ļoti jāsargā savas tradīcijas, valoda un vērtības, lai tās nodotu nākamajām paaudzēm, tāpēc ceru, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits tikai augs.

Ar katru gadu vasaras paliek arvien siltākas, tāpēc, manuprāt, pēc 150 gadiem Dziesmu svētkus varētu rīkot martā vai oktobrī, kad nav tik karsti, jo svētkus grūti baudīt svelmē.

Dziesmu repertuārs noteikti pēc 150 gadiem būs citādāks, bet gribētos ticēt, ka Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava" koristi vēl joprojām dziedās ar lielu prieku un degsmi acīs.

Mārtiņš Kalnājs

Jauktais koris "Mūza"

Man tad būs 201 gads, un es diezgan šķībi dziedāšu!

Elīza Cimdiņa

Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvs "Strautuguns"

Dziesmu un deju svētkus pēc 150 gadiem laikam iedomājos tieši tādus kā tagad. Kolektīvi vairākus gadus gatavojas, sabrauc uz Rīgu, ir gājiens, mēģinājumi, koncerti.

Nespēju iedomāties, ka varētu būt citādi.

Kristiāna Drevinska

Pūtēju orķestris "Skaistkalne"

Ja man tā uzreiz tagad jāsaka, tad brīvprātīgie kā tādi varētu izzust, viņus aizstātu roboti, kas, piemēram, laistu iekšā cilvēkus svētku teritorijā, bet es domāju, ka muzikanti pie instrumentiem būs vienmēr.

Tā tomēr ir mūsu tradīcija, un tā ir stipra tradīcija, kura arī pēc 150 gadiem nebūs izzudusi un kaut kādā ziņā varbūt pat tikai uzlabojusies (tīri praktiskās lietās, kā, piemēram, ēdināšana skolās, kas jau ir uzlabojusies ļoti).

Bet galvenā lieta, ka arī pēc 150 gadiem mēs būsim Mežaparka estrādē un būs tikpat forši un sirsnīgi!

Ance Mekša

Jauktais koris "Sōla"

Manuprāt, cik ilgi pastāvēs Latvijas valsts, tik ilgi arī būs Dziesmu svētki! Un pēc 150 gadiem, tieši tāpat kā tas ir mūsu laikos, uz Rīgu dosies autobusi (kas zina – pa zemes vai gaisa ceļiem), kas pilni ar svētku dalībniekiem.

Manuprāt, cilvēkam, kurš reiz ir piedalījies šajos svētkos, visticamāk, radīsies vēlme tur būt atkal. Mani pirmie svētki bija 2003. gadā, tomēr pēc tam sekoja dalība 2008., 2013., 2018. un nu arī 2023. gada svētkos. Jāteic, ka katri svētki arī pašas dzīvē iezīmējas ar ko nozīmīgu. Tā ir ne vienmēr ļoti vareniem notikumiem pilna, bet toties nozīmīgām sajūtām pildīta svētku atmiņa. 2003. gadā tas noteikti bija tas pirmais brīdis, kad pirmo reizi mūžā izdzirdēju kopkora skaņu – tas ir kas neaizmirstams. Bet tikpat svarīga atmiņa man arī ir no 2018. gada, kad ar kora biedrenēm braucām uz mežu pēc materiāla vainadziņiem – čalas, prieks, pīšanas process.

Redzu, ka tiek dibināti jauni koru kolektīvi, koriem pievienojas gados jauni dziedātāji, tātad turpinājums būs!

Cilvēki taču vēlas piedzīvot šo jaudīgo enerģiju, kas veidojas svētkos. Tā ir enerģija, kas veidojas, ne tikai dziedot dziesmas, bet starp tām arī piedzīvojot šos it kā mazāk nozīmīgos brīžus. Domāju, ka arī pēc 150 gadiem jaudīgā svētku enerģija būs tautai nepieciešama, tāpēc būs arī pieprasījums pēc tās.

Viesturs Galenieks 

Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestra diriģents

Domāju, ka koncepcijas ziņā daudz kas būs tāpat kā šodien. Arī dziesmas, kas šobrīd ir populārākās, tādas varētu būt arī nākotnē.  Noteikti būs arī kādas jaunas tehnoloģijas, arī jauni skaņdarbi.

Domāju, ka arī programma varētu būt vēl daudzpusīgāka, plašāka.

Būs jaunas dziesmas koriem, jauni skaņdarbi orķestriem, jaunas dejas dejotājiem. Domāju, ka kolektīvi būs profesionāli vēl labāki. Noteikti, ka būs daudz digitāli jaunievedumi, kas palīdzēs veidot svētkus krāšņākus.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas  Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.