Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

Dziesmas ceļš. Saule. Pērkons. Daugava

Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

Dziesmas ceļš. Pūt, vējiņi

Dziesmas ceļš. Dziesmai šodien liela diena

Dziesmas ceļš: kā tapa un par Dziesmu svētku simbolu kļuva «Dziesmai šodien liela diena»

"Es saku koristiem, kā mēs dziesmu iesāksim, tā aizies viss koncerts, un mēs sāksim vareni, spēcīgi, jo mēs sāksim ar dziesmu – Dziesmu svētku simbolu!" tā saka diriģente Agita Ikauniece-Rimšēviča, kurai šogad uzticēts atklāt XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII deju svētku noslēguma koncertu Mežaparka lielajā estrādē ar Pētera Barisona un Arvīda Skalbes dziesmu "Dziesmai šodien liela diena".

Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

LTV muzikālie īsstāsti “Dziesmas ceļš” pievēršas astoņām Dziesmu svētku dziesmām, cenšoties izstāstīt to ceļu cauri gadu desmitiem, no tapšanas līdz kopkora balsīm Mežaparka priedēs, ieklausoties diriģentu un mūzikas ekspertu vērtējumos, koristu un solistu stāstos, iedziļinoties LTV videoarhīvā atrodamajās liecībās, cenšoties atklāt katras dziesmas īpašo sajūtu kodu.

"Dziesmai šodien liela diena" ir viena no pēdējām Pētera Barisona dziesmām. Viņš bija latviešu komponists, pedagogs, Latvijas konservatorijas docents, profesors un piecus gadus Nacionālās operas diriģents, no dzīves šķīrās pēkšņi 43 gadu vecumā.

Gatavojoties pirmajiem padomju Dziesmu svētkiem, 1947. gadā okupācijas vara izsludināja konkursus jaunam Dziesmu svētku repertuāram. Dzejniekus aicināja iesūtīt padomju ideoloģijai piemērotu dzeju. Nolikumā tika norādīts, ka teksti nedrīkstētu būt pārmērīgi komplicēti un izplūduši formā. Konkurss nosauca godalgotas vietas, un par komponēšanai ieteiktu tekstu tika atzīts tolaik 25 gadus jaunā skolotāja Arvīda Skalbes dzejolis "Dziesmai šodien liela diena". Tie bija viņa pirmie soļi kā dzejniekam, Arvīda Skalbes pirmais dzejoļu krājums tika izdots tikai pēc desmit gadiem. Dzejnieks okupācijas laikā strādāja žurnālā "Karogs", bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pārcēlās dzīvot pie tuviniekiem uz Maskavu, nodzīvoja 80 gadus, apbedīts tomēr Latvijā.

Savukārt Komponistu savienība 1947. gadā izsludināja Dziesmu svētku kora kompozīciju konkursu, kurā tika iesūtītas 50 dziesmas un divas kantātes. Konkursā tika piešķirtas tikai divas trešās vietas, viena no tām Jēkaba Mediņa dziesmai "Zied zeme" un otra ­– Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena".

"Komponists pats neuzzināja par šīs dziesmas veiksmi, jo pēkšņi šķīrās no dzīves," stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Laura Švītiņa. "Rakstniecības mūzikas muzejā ir saglabājusies viņa atraitnes Elzas Barisones 1947. gada jūlija beigās rakstīta vēstule, kurā viņi meklē pēdējo trīs dziesmu manuskriptus, kas tika iesniegti Komponistu savienības konkursam. Arī mūsdienās joprojām meklējam šos manuskriptus un neesam atraduši. Taču dziesma ir publicēta, un šogad tā Dziesmu svētkos skanēs jau 15. reizi."

Dziesma pirmatskaņota 1948. gada XII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos diriģenta Teodora Kalniņa vadībā, tā ir skanējusi pilnīgi visos padomju okupācijas laiku svētkos, un tā skan arī mūsdienās kā ievaddziesma svētku lielajam koncertam. Kā izņēmums jāuzskata 2018. gada dziesmu svētki, kad noslēguma koncertā tā neskanēja, bet tika dziedāta Viestura dārzā jeb Dziesmu svētku parkā, kad notika svētku virsvadītāju godināšana un dziesmu diriģēja Agita Ikauniece-Rimšēviča.

"Esmu laimīga, ka man uzticēta šī spēcīgā un skaistā dziesma, mūsdienu komponisti tādu nemaz nevar uzrakstīt," saka virsdiriģente. "Ir milzīgs lepnums, ka nu ir atzīts kultūrvēsturiskais novads Sēlija, un es esmu sēliete, un Pēteris Barisons arī ir sēlis, domāju tā ir zināma likumsakarība, ka esam šādi satikušies. Es vizuāli redzu visas Sēlijas skaistās palienas, es arī redzu šo Barisona četrbalsīgo un vairākbalsīgo, ļoti monumentālo dziesmu, ļoti sparīgu un piepildītu. Dziesma šogad skanēs tieši tā, kā Barisons to bija iecerējis, oriģinālā a cappella dziedājumā – tikai daudzbalsīgs koris!"

Agita Ikauniece-Rimšēviča
Agita Ikauniece-Rimšēviča

Padomju okupācijas gados šī bija pirmā vai otrā (aiz Emīla Dārziņa un Raiņa "Lauztajām priedēm") dziesma, kas izskanēja kā koristu un publikas gribēta un gaidīta, pēc oficiālajām režīma nodevām – himnām, dziesmām Ļeņinam un partijai un allaž sākās ar pompozām fanfarām, tā skanējusi arī ar orķestra pavadījumu. Mūsdienās, 2008. un 2013. gadā, tā sākās ar Ērika Ešenvalda aranžētām fanfarām, un dziesmu diriģēja Edgars Račevskis (2008.g.) un Mārtiņš Ozoliņš (2013. g.)

Dziesmas ceļā ir skaists brīdis, kad 1955. gadā XII Dziesmu svētki jau notika Mežaparka estrādē, kā pirmais no savas paaudzes jaunajiem diriģentiem lielajā tribīnē kāpa Jānis Dūmiņš un ar savu vareno, vīrišķīgo žestu iesāka "Dziesmai šodien liela diena". Togad viņš svētkos nodiriģēja četras dziesmas, un uz visu savu mūžu palika kā viens no koristu mīlētākajiem virsdiriģentiem, ļoti temperamentīgs, aizrautīgs, kas sevi apliecināja ļoti dažādā repertuārā. Jau toreiz, kad 1955. gadā Mežaparka tribīnē kāpa pirmo reizi, pēc Barisona dziesmas diriģēja arī krievu klasiķa Mihaila Gļinkas "Slavas kori".

LTV arhīvā atradām kinorežisora Jāņa Streiča atmiņas par pirmo reizi, kad kopkori diriģēja Jānis Dūmiņš: "Tas bija tik vareni un kaislīgi, viņa mati plīvoja, žests bija pārliecināts, viņš bija skaists puisis, kas patika meitenēm!"

Mūsu Dziesmu svētku vēsturē ir daudz dziesmu, kas ierakstās ar kāda konkrēta diriģenta žestu un rokrakstu, gaidām šo vasaru, kas, iespējams, arī paliks atmiņā ar kādu īpašu veikumu!

Koru skate, gatavojoties 2023. gada Dziesmu svētkiem
Koru skate, gatavojoties 2023. gada Dziesmu svētkiem

Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti