Jau pavisam drīz – 9. jūlija vakarā – Mežaparka Sidraba birzī – par godu svētku norisei atjaunotajā estrādē – pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi. Latvijas novadu krāsas vizēs jaunradītas mūzikas svītas un deju sniegumā. Kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām, pirmatskaņojumus piedzīvojot Lolitas Ritmanes un Jēkaba Jančevska jaundarbiem.

"Šajā reizē noslēguma koncerts pirmo reizi svētku vēsturē patiesi ir noslēguma koncerts. Visus svētkus līdz šim koristi viesmīlīgi savā koncertā pieņēma mūs visus, un tad mēs kopā svinējām svētku noslēgumu. Šoreiz koncerts top citādi.

Lielākās nozares ir izvirzījušas savus pārstāvjus darba grupai, kurā mēs kopā jau darbojamies vairāk kā gadu, pusotru. Gabaliņu pa gabaliņam, kripatiņu pa kripatiņai liekam šo koncertu kopā, veidojam kopā, spriežam par dažādām lietām, niansēm, kā tas viss veidosies," norādīja Pētersone-Lazdāne.

Koncertā paredzēts vesels bloks – novada svītu kopā sanākšana, kurā piedalīsies svētku dalībnieki no visām nozarēm – dziedātāji, dejotāji, tautas muzikanti, pūtēju orķestru un folkloras kopu dalībnieki. 

"Radās šī svīta, kur katrs novads dižojas vai parādās vispirms ar vienu tradicionālu dziedājumu, pēc tam pāriet instrumenta solo, kur katram novadam ir cits instruments, kas to prezentē. Šo instrumenta tēmu tālāk aranžētā veidā jau spēlē pūtēju orķestris, un tam ir veidotas horeogrāfijas, lai kopā ar orķestri piedalītos arī dejotāji," atklāja Aira Birziņa. 

Svītas noslēgumā visi – kopkoris, dejotāji un orķestris – saslēgsies vienotā dziesmā un dejā "Skaista mana tēvu zeme". Galveno slodzi koncertā  gan tāpat iznesīs lielais kopkoris, kurā, kā uzsvēra Birziņa, – katrs dziedātājs ir svarīgs. 

"Tas tembrs, kas skan kopā, veidojas no 14 ar pusi tūkstošiem balsu. Vismazākā balstiņa, visklusākā skaņa ir kaut kāda maza daļiņa no visas balss. Patiešām tas brīnums, kāda skaņa ir estrādē šobrīd, droši vien ir jāanalizē, no kā tas veidojas. Pakāpjoties augstāk publikā, mums pašiem ir tāds kaifs dzirdēt skaisto kora toni, tembru, tādu vienotu tembrālu saskaņu. Tas tembrs ir tik bagāts un skaists, un spožs. Tas bija brīnumaini," vērtēja virsdiriģente. 

Viņa atzina, ka liela nozīme šī tembra panākšanā ir jaunajai estrādei ar arhitektūras īpašajiem vairogiem un jumtu. Vienlaikus būtiska ir pašu dziedātāju atdeve un iemaņas. 

"Tā ir arī, protams, pašu dziedātāju gan atdeve, gan attieksme, gan zināšana. Koristiem tomēr ir jāsaprot, ka fizikas likumi ir fizikas likumi, kurus nevar apiet nekad. Ja ir liela grupa dziedātāju vai orķestris, tad arī estrādē vienmēr tā būs, ka attālums neļaus dziedāt tik komfortabli kā koncertzālē, kā savā mēģinājuma telpā, kā viena kora sastāvā, kad tu blakus dzirdi visas balsis," skaidroja Birziņa. 

Arī dejotājiem noslēguma koncerts šogad būs izaicinājums, bet vienlaikus īpašs baudījums. 

"Noslēguma koncertā mēs tiešām visi satekam kopā, un tas ir milzīgs baudījums dejotājiem – sajust diriģentu, kurš diriģē ne tikai kopkori, bet vada arī dejotājus.

Mēs jau esam pieraduši dejot pie fonogrammas, atslīpējot soļus un zīmējumus konkrētā mūzikas ritmā, un pēkšņi ir dzīvs izpildījums, pēkšņi ir jāsaprot, ka tev ir jājūt viss lielais 16 tūkstošu cilvēku kopkoris, tev ir jājūt diriģents, un visiem ir jāsaslēdzas vienotā izpildījumā – mirkļa brīnumā, kurš tūlīt arī izgaist," stāstīja Pētersone-Lazdāne.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.