Rīgas ielas dienas garumā pieskandināja Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās". Maršrutā no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim devās visu novadu dziesmu svētku dalībnieki tautas tērpos. Spītējot lietum gājiena laikā, dalībnieki brīžiem izdejoja kādu deju rakstus, spēlēja instrumentus, kā arī sasaucās un sadziedājās arī ar sanākušajiem skatītājiem.

Dziesmu un deju svētku dalībnieki rīta agrumā pulcējās krastmalā, dažādu kolektīvu pārstāvji stājās zem savu novadu karogiem, dejotāji izlocīja kājas un piekārtoja tautas tērpus, dziedātāji iesildīja balsis un modināja apkārtējos, lai tālāk dotos caur Vecrīgu uz svētku gājiena startu pie Brīvības pieminekļa. Svētku dalībnieki Latvijas Radio atzina, ka Dziesmu svētku norišu emocijas katru reizi pārsteidz no jauna un liek lepoties ar saglabāto tradīciju:

– "Skaista diena, ir pacilātība un patiesa svētku sajūta. Cilvēkiem ir smaids un lepnums, un es eju ar viņiem kopā. Šī kopības sajūta stiprina, jo būt vajadzīgam ir liela laime. Paskatieties, cik skaisti mēs esam."

– "Es sāku kā dziedātāja, bet nu jau otro reizi piedalos kā dejotāja svētkos. Dejotājiem ir tā mazliet jestrāk un emocijas sit augstu vilni, īpaši ejot garām Brīvības piemineklim."

Neskatoties uz lietainajiem laika apstākļiem pēcpusdienā, laukums pie Brīvības pieminekļa bija ne vien Dziesmu svētku dalībnieku piepildīts, bet sanākuši arī daudzi skatītāji, lai uzgavilētu gājiena dalībniekiem:

– "Dziesmu svētki ir mūsu tautas identitāte, un tas ir tas, kas mūs pārņem un, kad mūzika sāk skanēt, tad tu atbrīvojies no visām savām veselības problēmām un esi dziedēts."

– "Tā noskaņa ir svarīga, ka mēs šeit Rīgā redzam baltas zeķes un staltus puišus frakās, tas ir fantastiski."

– "Būt šeit ir vienkārši fantastiski, mēs esam izredzētie."

Novadu dižošanās gājienā dienas garumā devās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales novadu, kā arī diasporas un Rīgas kolektīvi. Arī dziesmu svētku gājiena dalībniekiem lietus nebija šķērslis. Pāri tautas tērpiem vai orķestru instrumentiem veikli tiek uzvilkti lietus mēteļi, un lietus saviļņojumu par svētku atklāšanu nav mazinājis, sacīja dalībnieki:

– "Lietus mums netraucē, mēs vēl iesim, jo Rīga iet noslēgumā. Es ar lepnumu nesu to, ka esmu latviete un varu dziedāt brīvā Latvijā."

– "Es lepojos ar to, ka mani mazbērni mani tādu redz, jo viņi mani tādu nav redzējuši."

– "Iešu ar meitu gājienā un, protams, es viņai vēlāk stāstīšu, ka viņa jau trīs mēnešos piedalījās gājienā. Tas ir kaut kas brīnišķīgs, tā ir kopības sajūta."

Gājienam kopš pirmajiem Dziesmusvētkiem ir simboliska jēga. "Kad notika pirmie svētki, latvieši Rīgā vēl nebija vairākumā. Un tad latvieši saplūda Rīgā, latvieši pārņēma Rīgu un devās spožā gājienā Ķeizardārzu. Lepni un pašpārliecības pilni. Rādot vācbaltiešiem un cittautiešiem, ka mēs, lūk, arī esam spēks, mēs esam kultūras nācija, mēs kaut ko varam un mēs kaut ko protam. Arī šobrīd ir tā, ka latvieši pārņēmuši Rīgu un latvieši Rīgā dominē. Tas ir ārkārtīgi skaits brīdis. Gājiens arī iedod vēsturiskas piederības sajūtu," Latvijas Radio sacīja muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa.

Kopumā svētdien Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājienā "Novadu dižošanās" piedalījās aptuveni 45 000 svētku dalībnieki no 1800 dažādiem kolektīviem.

Latvijas Televīzija gājiena norisei sekoja divās tiešraidēs, kuru ieraksti pieejami arī pēc gājiena beigām.

Ierakstā no Brīvības laukuma var vērot, kā kolektīvi uzsāk gājienu, izzināt novadu izvēlētās kultūrzīmes, ar kurām tie dižojās, kā arī atklāt interesantus faktus par gājiena dalībniekiem.

Savukārt ierakstā no Dailes teātra skatāms, kā gājiena beigās dalībnieki tiek sagaidīti – ar dziesmām un jautrām sarunām.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.