Kā norādīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, būvvalde no projekta attīstītājiem gaidīja projekta precizējumus pēc tam, kad Rīgas pilsētas arhitekts pērn savā atzinumā norādīja uz vairākiem trūkumiem un arhitektoniskās kvalitātes problēmām Okupācijas muzeja piebūves projektā, tostarp neiederību Vecrīgas pilsētbūvnieciskajā ansamblī.
Vircavs pauda uzskatu, ka valsts iestādes apzināti ignorējušas aicinājumu problēmas novērst.
„Šeit Okupācijas muzejs, sirmie vīri, kas ar visu sirdi un dvēseli vēlas šo muzeju attīstīt un paplašināt, un sniegt pilnvērtīgu priekšstatu pilsētas viesiem un mums pašiem par vēsturi,
ir nonākuši ķīlnieka lomā starp, manuprāt, neprofesionālām valsts pārvaldes institūcijām – gan Kultūras ministriju, gan „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, kas, manuprāt, izturas ļoti vieglprātīgi pret to. Ir pilnīgi acīmredzams, ka tika uzskatīts – mēs jau savu panāksim, mēs tā esam izdomājuši un tā tam ir jābūt. Tādā veidā tas viss arī tika organizēts, virzīts un pēdējo mēnešu laikā vilcināts laiks, lai šos koriģētos risinājumus izstrādātu," pastāstīja Vircavs.
VNĪ gan šādus pārmetumus pilnībā noraida, skaidrojot, ka oficiāla prasība iesniegt koriģēto būvprojektu saņemta tikai decembra beigās, kad līdz gala termiņam bija palikušas vien dažas darba dienas, un tik īsā laikā visus nepieciešamos saskaņojumus nav iespējams saņemt.
VNĪ pārstāvis Arnis Blodons pieļāva, ka Gunāra Birkerta jau pirms desmit gadiem izstrādāto projektu varētu turpināt virzīt arī pēc šī lēmuma.
„Mums tas ir jāsaskaņo ar Kultūras ministriju un Okupācijas muzeju. Viņi iepazīsies ar būvvaldes atzinumu, kāpēc nē, un tad pieņems lēmumu. Iespējams, ka jā [virzīsim], jo tas jau tik ilgus gadus viss notiek, ka tas jau ir ieņēmis tādu, es atvainojos, nebeidzamo moku ceļu," teica Blodons.
Rīgas būvvaldes vadītājs Vircavs uzsvēra, ka detālplānojums joprojām pieļauj Okupācijas muzeja piebūvi konkrētajā vietā un projekta attīstītāji tiek aicināti nākt ar jaunu būvprojektu.
„Protams, jāatceras, ka šim jaunajam risinājumam ir jābūt saskaņotam, kā to paredz normatīvie akti – ne tikai, piemēram, ar inženierkomunikāciju turētājiem, bet arī jāsaņem pozitīvs pilsētas arhitekta un Rīgas vēsturiskā centra padomes atzinums. Ja visi šie atzinumi būs un normatīvi tiks ievēroti, iecere varēs vēlāk tikt akceptēta. Bet, kad tas būs, ir pilnībā atkarīgs no šīs ieceres attīstītājiem un virzītājiem,” norādīja Vircavs.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Birkerta projektētajai iecerei tagad pārvilkta svītra, būvvaldes vadītājs norādīja uz kopsaucēja nepieciešamību.
„Ja par arhitektūras kvalitāti pilsētā atbild Pilsētas arhitekta birojs, tad būvvaldei ir svarīgi, lai šis arhitekta atzinums būtu pozitīvs. (..) Ir jānonāk pie viena kopsaucēja, ar kuru ir apmierināti gan projekta attīstītāji, gan pilsētas arhitekts var uzskatīt, ka tas ir atbilstoši pilsētas arhitektūras vērtībām, kas ir jāievēro,” skaidroja Vircavs.
Pagājušā gada maijā VNĪ iesniedza būvvaldē būvniecības iesniegumu par būvniecības ieceri Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, ar lūgumu izsniegt būvatļauju ar nosacījumiem un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi. 9.jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde, atbildot uz iesniegumu, norādīja, ka iesniegtajos dokumentos ir trūkumi, un lūdza tos novērst. Tāpat būvvalde lūdza Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča viedokli par VNĪ būvniecības ieceri un arī pagarināja būvvaldes lēmuma pieņemšanu līdz 10.septembrim.
VNĪ apgalvo, ka būvvaldes norādītie trūkumi novērsti, taču administratīvais akts netika izdots, jo Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis tika saņemts novēloti. Administratīvā akta izdošanas termiņš atkārtoti tika pagarināts ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 10. septembra lēmumu.
Par šo lēmumu VNĪ iesniedza Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam sūdzību, lūdzot tiesu atcelt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu kā nepamatotu un noteikt būvvaldei saīsināto termiņu administratīvā akta izdošanai. Tomēr vēlāk būvvalde lēmuma pieņemšanu pagarināja jau līdz šā gada 11.maijam, tādējādi atliekot lēmuma pieņemšanu par gadu kopš projekta iesniegšanas.
Ņemot vērā ilgstošo Rīgas pilsētas būvvaldes bezdarbību, Administratīvā rajona tiesa 2015.gada 25.novembra lēmumā konstatēja, ka lielāko pierādījumu kopumu Rīgas pilsētas būvvaldei jau ir bijusi iespēja izvērtēt, un noteikusi Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma izdošanas termiņu šā gada 25.janvāri.
