Ir tādas, kas klasiskajā izpratnē būtu saucamas par mājām – ar pamatiem, nesošajām konstrukcijām, sienām, durvīm, logiem un tamlīdzīgi, vai ar daļu no iepriekš minētajiem elementiem – dažādu formu būvapjomi.
Daļa balstās zemē uz betona – visbiežāk pāļu – pamatiem un virszemes daļā uz koka vai metāla konstrukcijām. Mājiņas izvietotas ļoti tuvu koku stumbriem vai zariem. Vairumam mājiņu koki integrēti būvēs – turpina savu augšanu caur terasēm, dažkārt arī telpām, bet mājas un koki konstruktīvi savstarpēji ir nesaistīti.
Ir tādas, kas drīzāk līdzinās "štābiņam" – to nesošā konstrukcija ir viens vai vairāki koki, pie kuriem dažādu formu būvapjomi dažādos veidos – izmantojot trīšus, virves, karabīnes, metāla troses, īpaši veidotas metāla, koka, gumijas skavas, savilces un stīpas, skrūves un citus rīkus – saudzīgi vai mazāk saudzīgi stiprināti pie stumbriem – visbiežāk priedēm.
Ļoti lielā daļā internetā redzamo koku mājokļu piemēru balstīšanas princips ir hibrīds starp abiem iepriekš aprakstītajiem – daļēji balstās uz zemes un arī pret un uz apkārt augošajiem kokiem. Koku mājokļiem ir pievilkta elektrība, vairumam atrisināta ūdens un kanalizācijas lietošanas iespēja, ir bezvadu internets un mēdz būt vēl citas ekstras.
Šajā rakstā apskatīšu Zviedrijas koku mājokļu kompleksu, kā arī dažus Latvijas piemērus, iezīmējot to, cik dažādi risinājumi var būt "mājām kokos".
"Treehotel" Zviedrijā
Mūsdienīgi un stilīgi astoņi unikāli šāda tipa mājokļi vienuviet ir Zviedrijas ziemeļos, netālu no Polārā loka – Haradsa mežos, Lules upes tuvumā un apmēram stundas brauciena attālumā no piekrastes pilsētas Lūleo – koku mājokļu kompleksā "Treehotel".
"Treehotel" izveidošanas ideja bijusi piedāvāt augsta līmeņa apmešanās iespējas dabiskā, nesabojātā vidē – vietu, kur cilvēkam izkliedēt ikdienas stresu, būt dabā. Īpašnieki iedvesmojušies no Jonasa Selberga Augustsena filmas "The tree Lover", kas ir filozofisks stāsts par koku nepieciešamību un nozīmi skandināvu cilvēku dzīvēs. Viena no koncepta svarīgām daļām – būvniecībai jābūt ilgtspējīgai un jāatstāj pēc iespējas maza ekoloģiskā pēda. Pirmie pieci mājokļi kokos uzbūvēti 2010. gadā, pārējie trīs – vēlāk.
Pie šo māju arhitektūras strādājuši pasaules slavu un atzinību ieguvuši skandināvu arhitektu biroji.
"Spoguļkubs"
"Spoguļkubs" ir viegla alumīnija konstrukcija, uzkarināta uz priedes stumbra. 4x4x4 metrus lielais kubs ar spoguļstikla apdari no visām plaknēm ārpusē. Iekštelpā – finiera jeb saplākšņa apdare. Telpa ar logiem visās fasādēs nodrošina skatu 360 grādos un ir paredzēta divu cilvēku izmitināšanai – ar divguļamo gultu, mazu vannasistabu, dzīvojamo telpu un izeju uz nelielas skatu platformas. Piekļūt augstu virs zemes esošā mitekļa ieejas durvīm var, uzejot pa trošu tiltu – kustīgu pandusu, kas stiprināts pie blakus augošo priežu stumbriem. Šai kokos stiprinātajai būves konstrukcijai izmantoti hi-tech mūsdienīgi, maksimāli viegli materiāli – Gore-tex, Kevlar, kompozītmateriāli un citi.
"Spoguļkubs" pilnībā atstaro apkārtējo vidi – priežu mežu un debesis, eleganti maskējoties skatam. Lai pasargātu putnus no bojāejas riska, ietriecoties spoguļstiklā, tas laminēts ar caurredzamu ultravioletu krāsu, kas redzama tikai čivinātājiem.
Šī numuriņa autori ir zviedru arhitektu birojs "Tham & Videgard", kuru vada divi eksperimentus iecienījuši arhitekti (te apskatāmi citi viņu interesantie darbi).
"Putna ligzda"
"Putna ligzdu" projektēja zviedru arhitekti "Inredningsgruppen" ar Bertilu Harstomu kā galveno. Sešus metrus virs zemes, apmēram septiņus metrus diametrā liela zaru "ligzda" balstīta un stiprināta uz triju priežu stumbriem. Iekšā paredzēta četru cilvēku izmitināšana – 18 kvadrātmetrus apaļa telpa ar vienu divguļamo un divām vienvietīgajām gultām un nelielām tualetes un dušas telpām.
Guļamzonas – dubultā gulta no divām vienvietīgajām, kas divos stāvos savstarpēji atdalāmas ar bīdāmajām sienām. Mūsdienīgs moderns interjers pretstatā eksterjera dabiskajai mežonībai. Pie būvapjoma ārējām plaknēm metāla siets, uz kura stiprināti zari rada vizuāli efektīgu rezultātu. Nelieli apaļi lodziņi, caur kuriem no akurātās iekštelpas redzams "ligzdas" zaru mudžeklis. Mājoklī var iekļūt, uzkāpjot līdz ieejai pa izbīdāmām kāpnēm.
"NLO"
Pēc Ligzdas pabeigšanas "Inredningsgruppen" ķērās klāt nākamajam "Treehotel" numuriņam, kuru idejiski gribēja radīt pretstatu iepriekšējam dabā iederīgajam un tāds ir "NLO".
Tā ir arhitektu interpretācija ārpuszemes civilizāciju kosmosa kuģim – tērauda karkass, kompozītmateriālu apdare, iekštelpā grīdai dažādi līmeņi un slīpie griesti ar nelieliem apaļiem lodziņiem – plānā apaļa telpa četru cilvēku izmitināšanai ar vienu divguļamo un divām vienvietīgajām gultām un tualetes telpu. Interjerā īpaši telpai projektētas mēbeles un lampas, un kosmosa motīvi tekstilizstrādājumiem. Iekļūšana "kosmosa kuģī" notiek caur lūku grīdā, līdz tai tiekot pa elektroniski paceļamām kāpnēm.
"Kotedža"
Kalnainā mežā, no kalna gala ejot pa tiltu, ir pieeja platformai jeb jumta terasei ar skaistu skatu uz mežu un Lules upes ieleju. Terases konstrukcijai ir piekabināts vienkāršas formas būvapjoms – taisnstūra paralēlskaldnis ar noapaļotām garenvirziena šķautnēm, kas ar nelielu atstatumu, saskaņā ar autoru – zviedru arhitektu "Cyrén & Cyrén" – redzējumu, koptēlam piešķir vizuāli vieglāku tēlu. Tas viss iekarināts četrās priedēs kalna nogāzē. Terases un attiecīgi arī iekārtās kabīnes izmērus noteikuši balstījuma priežu savstarpējie augšanas attālumi.
Lai iekļūtu telpā, ir jānokāpj pa kāpnēm uz jumta terases tilta galā izvietoto nelielo kāpņu telpu. 22 kvadrātmetru lielajā kabīnē ir divguļamā gulta, neliela tualete, kā arī atpūtas zona. Viesnīcas numurs viennozīmīgi ir ar skatu – visa pret upi vērstā siena ir stiklota, no tās daļa ir verami logi.
Te iespējams vērot ziemeļblāzmu ziemā un pusnakts sauli vasaras saulgriežos.
"Zilais konuss"
Vienkāršība un pieejamība ir šī koku mājokļa autora arhitekta Sandella Sandberga idejas pamatā (Sandella Sandberga biroja projekti apskatāmi te).
Kāpēc nosaukums ir "Zilais konuss" (bet varbūt skumjais no angļu vārda blue), nav skaidrs, jo acīmredzami māja ir sarkana. Tā ir koka karkasa konstrukcija ar krāsotu bērza lubiņu apdari. Būvapjoms uz zemes balstās trijos punktos – uz trijām priedēm – konstrukcija uz savilcēm, kas starp priežu stumbriem. Šis namiņš ir vistuvāk zemei – piekļuve pa pandusu, kas piemērots arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Telpu platība ir 22 kvadrātmetri: ar četrām guļvietām – divām pirmajā stāvā, divām otrā stāva līmenī, ar tualeti un lounge jeb atpūtas zonu, no kuras caur lielu logu paveras skaistais skats pār Lules upi un Ieleju.
"Spāre"
Vārds dots par godu majestātiskajai meža kukaiņu karalienei – tā interpretē arhitekti.
Šis ir otrais lielākais "Treehotel" mājoklis ar 53 kvadrātmetru telpu platību. Tas atrodas sešus metrus virs zemes un stiprināts pie sešām augstām priedēm. Būves svars ir 22 tonnas – konstrukcijas pamatā koka karkass, fasāžu apdarē "Cor-Ten" tērauda plāksnes. 15 metru garš panduss noved pie ieejas koka mājoklī. Funkcionāli telpas paredzēts izmantot konferencēm ar 12 cilvēku ietilpību vai arī kā apartamentus ar trīs guļamistabām viesu izmitināšanai. Ēkā ir tualete, duša, siltās grīdas, telpu kondicionieris un viss nepieciešamais aprīkojums konferenču vajadzībām. Visās istabās lielas stiklotas vitrīnas ar vietai raksturīgajiem iespaidīgajiem ziemeļu meža dabas skatiem. Interjerā sienu un griestu apdarei kafijas krāsā tonēts saplāksnis.
Spāres autori ir Norvēgijā bāzēts arhitektu birojs "Rintala Eggertsson Architects". (Šai arhitektu apvienību raksturo ļoti stilīgi un asprātīgi darbi. Tos var apskatīt te)
"7tais numurs"
Šī mājokļa autori ir pasaulē zināmākais norvēģu arhitektu birojs "Snohetta", kuri projektējuši arī Oslo operas namu (tā mērogu un projektus var apskatīties te).
Tradicionāla norvēģu koka karkasa māja, bet ar dedzinātu priedes dēļu apdari un kurai cauri aug priedes. Pacelta uz 12 metāla kolonnām 10 metrus virs "meža stāva" priežu vainagos. Uzbūvēta kā septītā pēc kārtas "Treehotel" kompleksā 2017. gadā. Tas ir augstākais un telpu platības ziņā lielākais numurs koku mājokļu viesnīcā. Skatā no zemes – mājas apakšā 8x12 metru virsma ar debesīs tiecošām priedēm – audums ar melnbaltu druku. Viesi uz ieeju tiek vesti pa kāpnēm, kā arī ir neliels lifts bagāžas transportēšanai.
Triju istabu numuriņš ar 55 kvadrātmetru kopējo telpu platību. Iekštelpas izkārtotas U veida formā, kur kā pirmā uzreiz aiz ieejas atrodas garena lounge jeb atpūtas zona ar kamīnu, no tās abiem galiem ieeja divās guļamistabās, vienā garenās koptelpas galā izvietotas dušas un tualetes telpas. Iekštelpu grīda divos līmeņos – viens no otra vien ar 30 centimetru starpību. Līmeņu maiņa konstrukciju apslēpšanai un mēbeļu un iekārtu ergonomiskai izvietošanai. No visām istabām izeja uz tīklu terasi, kuras centrā priede. Visām telpām lielas stiklotas vitrīnas, caur kurām paredzēts vērot ziemeļblāzmu, visām, uz terasi ejošajām istabām lielas stiklotas ārdurvis. Guļamistabām arī jumta logi zvaigžņu vērošanai. Dienas gaisma visur. Iekštelpas un ārtelpas saplūšana. Uz terases caurredzama dubulta virvju tīkla "grīda" virs meža. Interjerā norvēģiski blondo toņu apdares materiāli sienām, grīdām un griestiem, īpaši dizainētas lampas un norvēģu dizaineru gatavās mēbeles.
"Biosfēra"
Dāņu slavenākais arhitektu birojs "BIG" jeb "Bjarke Ingels Group" ir autori uz šo brīdi pēdējam koku mājoklim, kas uzprojektēts "Treehotel" kompleksam. 34 kvadrātmetra viesnīcas numuru ieskauj putnu biotops – 350 dažādu vietējo putnu sugām paredzētu būrīšu. Iekštelpā piesātināti tumšie toņi pievērš uzmanību aiz plašajiem logiem esošajam – dabas krāsainībai un dzīvīgumam.
Projekts izstrādāts, sadarbojoties ar ornitologu – Norbotenas ornitologu asociācijas vadītāju Ulfu Ohmanu – un vietējo pašvaldību, pievēršot uzmanību putnu sugu daudzveidības sarukšanai Zviedrijas ziemeļu daļā mūsdienu mežu apsaimniekošanas rezultātā, kad kokiem aizvien mazāk ir dabisku caurumu un iedobju, kur ligzdot. Tāpat arī klimata pārmaiņu rezultātā kukaiņu aktivitātes laiks ir agrāk, kā tas būtu nepieciešams dabiski ierastajai sistēmai, "lai visi paēduši", pirms putnu olas ir izšķīlušās. Saskaņā ar ornitologa teikto, esošajos apstākļos, būtiska nozīme tam, lai putni paliek apvidū, ir to piebarošanai ziemas mēnešos. Šis viesnīcas numuriņš – instalācija ar putnu būrīšiem "Treehotel" kompleksā, kā arī to ierīkošana pie privātmājām esot vērtīgs ieguldījums biosfērā. Speciālists cer, ka sekojot "Treehotel" iespaidīgajam piemēram, apmeklētāji būs iedvesmoti arī savās mājās uzstādīt putnu būrīšus un barotavas.
Ļoti meistarīgi un ergonomiski saplānota ir nelielā telpa – te ir vieta divguļamajai gultai, mantu glabāšanai, lounge zonai, tualetei, dušas telpai, āra terasei – tas viss izkārtots kubā – divos līmeņos. Ir daudz stiklotu daļu, kas nodrošina dabas vērošanu visās plaknēs. Vienkāršs un pragmatisks ir telpas interjers – melns tonēts saplāksnis un melni krāsota metāla elementi. Viss radīts īpaši šai vietai. Apmetoties numuriņā, ir iespēja izbaudīt būšanu floras un faunas epicentrā, bet padomāts arī par to, lai būtu laba skaņas izolācija no čivinātāju dziesmām – divu kameru stikla paketes. Ap dzīvojamo kubu uzstādīts metāla režģis, kas notur dažādos attālumos, četros virzienos izkārtotos 350 putnu būrīšus, vizuāli radot putnu būru bumbu. Ieeja "Biosfērā" pa iekārtu tiltu.
Vietējās – Latvijas koku mājas
Arī mūsu skaisto mežu zemē šī būvniecība kļūst aktuāla. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studiju darbos ir apskatīta tēma par mājokļiem kokos, ir notikuši dažādi pasākumi vasaras skolās, darbnīcās un dažādos citos publiskos pasākumos tēmas aktualizēšanai un popularizēšanai, kā arī ir jau uzbūvētas mājas, kuras varētu pieskaitīt koku mājokļiem.
Latvijā viena no zināmākajām ir koku mājas "Čiekurs" un "Baltais Čiekurs", kas atrodas pie Cēsīm Niniera ezera krastā. Māja "Čiekurs" ir zināma kā šāda tipa mājokļu pionieris Latvijā. Īpašnieki un radītāji ir būvinženieris Valdis Valainis ar dzīvesbiedri Maiju Valaini, kura koka mājokļos veidojusi interjeru. Mājas platības ir 22 un 27 kvadrātmetri. Būvniecībā izmantotas ASV radītās tehnoloģijas, pielāgojot tās mūsu platuma grādu koku augšanas īpatnībām. Māja ar īpašām skrūvēm un kustīgām konstrukcijām, apvienojot būvinženiera un arboristu zināšanas, stiprināta pie priežu stumbriem.
Vikingu māja Kurzemē – Ģibuļu pagastā. Šī māja balstīta uz stabveida pamatiem un koka kolonnu konstrukcijas, izvietota ļoti tuvu koku stumbriem, tos neskarot.
"Jungle spa" ir izmantotas jaunākās celtniecības tendence – pamatā ir inženieru izstrādātas metāla konstrukcijas, kuras paredzētas attiecīgajām slodzēm, tai skaitā kublam uz terases 4 metru augstumā. Būvniecības procesā viens no uzdevumiem bija neskart apkārtējo vidi un "neiesaistīt" augošās priedes. Rakšanas darbos netika izmantota traktortehnika, lai netiktu bojāts jeb izbraukāts biotops. Iekšējā apdarē ir izmantots mikrocements, kas raksturo pēdējās tendences, kā arī masīvkoks un termokoks ilgmūžībai. Saskaņā ar īpašnieku teikto, viss ticis rūpīgi pārdomāts, lai klients ne tikai justos komfortabli, novērtējot ērtības, arhitektūras un interjera risinājumus, bet arī varētu baudīt apkārt esošo neskarto vidi.
Māja kokos "Linde" Birzgalē pie Daugavas pacelta virs zemes apmēram otrā stāva līmenī, tā balstās gan uz pāļu pamatiem un apaļkoka koka kolonnām, gan pret apkārt augošo koku stumbriem.
Visas pieminētās vietējās mājiņas ir ļoti populāras – to var redzēt pēc "Booking" un "Airnbnb" vietņu reitingiem – acīmredzot, cilvēkiem ļoti patīk šādas netradicionālas atpūtas pieredzes.
Gatavojot rakstu, radās jautājums – kas ir šīs būves no būvniecību regulējošo normatīvo aktu viedokļa un vai Latvijā likuma ietvaros šādi mājokļi ir definēti un apskatīti? Uzdodot šo jautājumu Ekonomikas ministrijā, kas ietver būvniecības un arhitektūras nozares likumdošanu, tika saņemta atbilde: "Būvniecības regulējumā nav paredzētas īpašas prasības mājām kokos. Piemērojamas ir vispārīgās prasības."
