"Pirmsākumi skolas formām un uniformām, kas saistītas ar izglītības iestādēm, ar audzēkņiem, kas tajā mācās un studē, ir saistīti ar Angliju, ar 13. gadsimtu, ar pirmajām universitātēm, kurās parādās tāds kā klostera ietērps. Šeit būtu jāpiemin 1222. gads un angļu garīdznieks Stīvens Lengtons, viņam bija ideja saviem baznīcas kalpiem izveidot īpašu formas tērpu, kas saucās kapa klauza," stāstīja Parute.
Izskata ziņa tas atgādināja apjomīga piegriezuma mēteli, un vēlāk tas kļuva arī par akadēmiskā tērpa paraugu, tam līdzīgu ietērpu sāka vilkt universitāšu studenti.
"Tas lielā mērā ir saistīs ar klosteru un arī šo mācību iestāžu iekšējo disciplīnu, tādu varbūt uniformitātes ideju, lai visi būtu līdzvērtīgi, vienādi," norādīja Parute.
Pēc tam studējošo apģērba jautājumi pieklusa līdz pat 16. gadsimtam. "16. gadsimtā parādījās labdarības skolas, kurās arī nabadzīgo ģimeņu bērniem bija iespējams mācīties lasīt un rakstīt, un tajās viņiem tika izsniegti formas tērpi. Līdz ar to šis klosteris, tad pirmās universitātes un tālāk jau skolas kļūst par formas tērpu vēstures vidi, bet tas viss vēl ir tā diezgan nekonsekventi," norādīja Parute.
Izteiktākas un mūsdienām līdzīgākas koledžu un skolu uniformas parādās 19. gadsimtā, kad mācību iestādes sāk domāt arī katra par savu identitāti.
"Tur parādās emblēmas, dažādas uzšuves, lentes, goda zīmes, ko var piespraust un piestiprināt. Parādās atšķirības, krāsas, nianses, lai gan kopumā visās Rietumu civilizācijas izglītības iestādēs tas paraugs tomēr ir bijis viens no pirmsākumiem līdz šodienai," stāstīja Parute.
Interesanti, ka vēlāk arī katra laikmeta modes tendences un pasaules notikumi tomēr nedaudz iespiežas akadēmiskajā tērpā un to ietekmē.
"Interesants lūzuma posms ir 20. gadsimts, jo tad, it sevišķi starpkaru periodā, skolēnu formās ienāk nevis garīdzniecības tērpa ietekme, kā tas bija agrāk, bet ienāk militārās uniformas ietekme.
Tātad tur ir kaut kas tāds, kas vieno skolas bērnus ar kareivjiem. Viņi jau faktiski arī stājas ierindā, pakļaujas izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem. Tad arī tā zēnu forma ir tā, no kuras tālāk veidojas atvasinājumi meiteņu formās, jo arī meitenēm, piemēram, kaklasaites parādās," skaidroja Parute.
Meitenes gan vēl joprojām nevalkāja bikses, bet gan ieloču svārkus, kas vēlāk kļuva par paraugu noteiktiem stilistiskiem virzieniem, kas attīstījās 20. gadsimta gaitā.
Tolaik skolas forma tika veidota tā, lai audzinātu bērnus ievērot higiēnu, būt paklausīgākiem un rūpēties par savu tērpu, domāt par to, cik šis tērps ir kārtīgs. Baltās apkaklītes un krekli krietni ierobežoja aktivitāšu izvēli un spēlēšanos brīvā dabā, lai bērni nenosmērētos. Par saburzītiem audumiem vai traipiem tika stingri aizrādīts.
Savukārt 60., 70. gadi nāca jau ar dumpinieciskāku attieksmi pret skolas formām, jo sabiedrība sāka apzināties individualitātes vērtību un nozīmi.
"Sākās dažādas interpretācijas. Piemēram, ir šis skolas portfelis, un to portfeli aizstāja ar kādu citu, līdzīgu, kas nav tieši tāds, kāds visiem pārējiem. Parādījās atšķirības, citādāki tauriņi, lentītes.
Meitenes pat mēģināja saviem svārkiem samazināt garumu, nogriezt tos īsākus. Kaut kādā mērā tas sasaucās ar jaunatnes kultūru, ar tā laika modes tendencēm," stāstīja Parute.
Tas attīstījās un sekmēja arī citu stilistisku virzienu attīstību, kas turpinājās arī 2000. gadu sākumā.
"Tad ir šis aktuālais, no koledžas formām atvasinātais preppy stils, kurā ir bleizeru jakas, emblēmas, rūtotie īsie svārciņi ar ielocēm, platformas kurpes ar siksniņām. Dažādi interesanti elementi, kurus pārtvēra Rietumu modes dizaineri. Ļoti izteikti šis stils ir iesakņojies modes namā "Prada", arī "Saint Laurent" ir līdzīga pieeja. Tas viss tiek veicināts un nonāk modes skatēs," norādīja Parute.
