Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?

Inga Bērziņa, Karīna Ploka, Oļegs Burovs, Aleksandrs Bartaševičs, Māris Sprindžuks, Aleksejs Rosļikovs, Ilze Bādere

Jānis Domburs 28.februāris, trešdiena 21:15

Gads Ukrainas bēgļu uzņemšanā: Latvijā strādā vien katrs piektais, būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pie aktiera un režisora Intara Rešetina divus mēnešos nodzīvoja Ukrainas bēgļu ģimene – divas sievietes un zēns. Ukrainietes ar izmitinātāju palīdzību atrada darbu un arī jaunu dzīvesvietu, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" 22.februārī stāstīja Rešetins. Taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka uz 20. februārī kopējais strādājošo ukraiņu skaits bija 7738 cilvēki, kamēr, piemēram, Lietuvā strādā aptuveni 21 tūkstotis no kara tur patvērumu atradušo Ukrainas bēgļu.

VID dati par top profesijām, kurās nodarbināti ukraiņi, rāda, ka visbiežāk tā ir palīgstrādnieks. Šādu darbu strādā 607 ukraiņi. Tad seko apkopējs, ceha strādnieks, pārdevējs, pavārs, virtuves darbinieks, būvstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs un istabene. Pie Rešetina savulaik dzīvojušās ukrainietes atradušas darbu – viena par trauku mazgātāju, otra par dežuranti skolā. Tie ir darbi, kas neprasa valodas zināšanas, jo "viņiem tā valoda neiet uz priekšu," saka Rešetins.

Citviet Eiropā, salīdzinot ar citām bēgļu grupam, Ukrainas bēgļu iekļaušanās darba tirgū ir bijusi straujāka, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Dažās OECD valstīs darbaspējīgo Ukrainas bēgļu īpatsvars nodarbinātībā jau pārsniedz 40%, piemēram, Nīderlandē, Lietuvā, Igaunijā. Ja ņem vērā arī īstermiņa darbus, tad arī citās valstīs, piemēram, Polijā un Čehijā, nodarbināti varētu būt līdzīgs procents ukraiņu.

Lietuvas mediji, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas datiem, vēsta, ka no šajā kaimiņvalstī iebraukušajiem ukraiņu bēgļiem gandrīz 26 000 bija nepilngadīgie, bet gandrīz 45 000 bija vecumā no 18 līdz 64 gadiem. No darbspējas vecuma bēgļiem gandrīz puse ir atraduši darbu Lietuvā. Pērnā gada izskaņā Lietuvas mediji ziņoja par 21 000 nodarbināto bēgļu no Ukrainas. Igaunijas mediji vēsta, ka pie viņiem darbu ir atraduši mazāk par 40% no Ukrainas bēgļiem.

Latvijas Radio 4 redaktore Anna Stroja dalījās ar piemēru par Čehiju. Tur nesen nodibināts speciāls postenis, cilvēks, kurš koordinēs bēgļu lietas un būs tiešā premjera pakļautībā. Stroja uzskata, ka mēs Latvijā "koncentrējamies uz simbolisku atbalstu, kura netrūkst", bet reālas palīdzības varētu būt vairāk. Viņa neslēpj pārsteigumu, ka Čehija uzņēmusi gandrīz pusmiljonu bēgļu. Latvijas jaunākie dati, kurus apkopo Iekšlietu ministrija, rāda, ka uzturēšanās dokumentus ar atļauju strādāt saņēmuši 39 575 cilvēki no Ukrainas. 9928 tiek izmitināti ar pašvaldības atbalstu, kas nozīmē, ka viņiem pašiem trūkst iespēju sevi pilnībā nodrošināt, tostarp pašu spēkiem īrēt dzīvesvietu.

Rešetins raidījumā kritizēja valsts sniegto atbalstu. "Man bija kauns, ka mēs, Latvija, piedāvājam Ukrainas bēgļiem, kas bēg no agresora, no nāves, piedāvājam telpas, kur pat durvis neslēdzas." Tāda bijusi pieredze ģimenei, kas kādu laiku dzīvoja pie viņa. Stroja viņam piekrīt, ka valsts atbalsts varēja būt lielāks un koncentrētāks.

Runājot par darbu, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts atgādināja, ka Latvijā ir parādība, kas statistikas datos neparādās, proti, nelegālā nodarbinātība. "Anekdotisks piemērs: braucot ar koplietošanas takstometriem, ukraiņu īpatsvars ir lielāks nekā latviešu dažbrīd," rāda pētnieka novērojumi sadzīvē. Vilerts norādīja arī uz to, ka, piemēram, Vācijā,  oficiāli strādājošo Ukrainas bēgļu skaits ir vēl mazāks.

Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (''Attīstībai''/''Par!'') pieļāva, ka iemesli, kāpēc mēs šajā ziņā arī atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, ir "mūsu politiskā drosme, mūsu birokrātiskās procedūras, mūsu nespēja vienam otram uzticēties, bet vienkārši zākāt vienam otru." Raidījuma vadītājs Jānis Domburs atgādināja Pabrikam, ka viņš runā arī pats par savu rīcību, būdams iepriekšējās valdības ministrs. Pabriks tam piekrita, bet vēlreiz iemeta akmeni premjera Krišjāņa Kariņa (''Jaunā Vienotība''), kurš Ministru prezidenta amatu ieņēma arī iepriekšējā valdībā, dārziņā. "Es jau toreiz sagāju ragos ar mūsu pašu premjeru par to, kādā veidā vispār sniegt palīdzību ukraiņiem, jo hierarhiskā sistēmā nav pareizi vienai no padotības ministrijām koordinēt pārējas ministrijas. Tas bija premjera darbs, bet neviens jau tajā neieklausījās," – Pabriks runā par to, ka koordinācija tika uzticēta Iekšlietu minstrijai.  

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība), kurš arī uzņēmis bēgļu ģimeni, piekrita kritiskajam vērtējumam par atbalsta trūkumu. "Manos spēkos nebija pārliecināt pārējos valdības dalībniekus par to, ka šis sniegtais atbalsts ir vairāk butaforisks nekā reāls," par iepriekšējās valdības darbu, kurā viņš bija par bēgļiem atbildīgajā darba grupā, teica Eglīts. Savukārt daudzas lietas vasarā aizēnojusi gatavošanās rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, tāpēc darāmie darbi un veicamās likumu, normatīvo aktu izmaiņas savlaicīgi nav paveiktas. Piemēram, pagarinājums Latvijā ļaut strādāt ārstiem un farmaceitiem no Ukrainas, kuriem darba atļaujas beigsies tūlīt – martā. Valdība par to pagarināšanu varētu lemt jaunnedēļ, tātad februāra pēdējās dienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti