Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Augstāk par zemi” kuldīdznieks Elksnis par latviešu vīnogu sauc upeni: “Šajā vīnā saredzu tās pārvērtības, kuras mēs tradicionāli sagaidām vīnā: jo vecāks, jo tas labāks. Vismaz trīs gadus pēc iepildīšanas pudelēs tas pozitīvā nozīmē pārsteidz, tad tas piebremzē.”
Viņš arī stāsta, ka ziemeļnieki ir ceļā uz to, lai pierādītu, ka arī pie mums no izaudzētām ogām var iegūt baudāmu vīnu. “Bet stāsts ir par mūžīgo [saules] trūkumu, ka saldākie un garšīgākie augļi aug, kas visvairāk satur cukura,nobriest siltākās klimata joslās. Un pie mums tās vīnogas sanāk skābākas. Un šeit ir stāsts par to, kā, neiejaucoties ogas dabiskumā, varam iegūt labu produktu,” stāsta Elksnis.
Augļkopji arī pamanījuši, ka pamazām arī mūsu pusē nāk siltums un sāk padoties šķirnes, kas vēl pirms 10-15 gadiem nebija iedomājami: “Nedomāju, ka globālā sasilšana ir kaut kas ļoti patīkams un pozitīvs, bet dārzi pie mums kļūst krāšņāki.”
