Šēnberga savu latviskoto nosaukumu Skaistkalne ieguva 1925. gadā, bet skanīgas līgodziesmas te skanējušas visos laikos. Neizpalikusi arī sadziedāšanās ar kaimiņiem lietuviešiem un saimnieču dižošanās ar pašu sietiem sieriem.
„Ļoti priecājos, ka mums ir tā draudzība, jo lietuvieši un latvieši vienmēr ir bijuši blakus bēdās vai priekos,” saka Germanišķu ciema iedzīvotāja Līvija.
Trešdien, kad sagaidot Līgo svētkus, tiek šķetināts Šēnbergas mantojums, latvieši un lietuvieši atkal ir vienkopus. Lai gan piena devēju pagastā palicis pavisam maz, vajadzīgās sastāvdaļas atved Kņopiene un Spuļģītis no kādreiz tik populārās filmas, un siers tiek siets. „Pieniņā liek biezpieniņu, uzkarsē, lai paliek suliņas. Tad liek katlā, kur ir jau sviestiņš izkausēts, samaisa ar oliņām kopā. Pieliek ķimenītes, sālīti un karsē kamēr paliek kā sieriņš,” norāda siera sējēja Aija Muižniece.
Skaistkalnieki uzrakstījuši arī savu apdziedāšanās līgo dziesmu ar kuru sūta sveicienu amatpersonām. „Tā mēs cenšamies, lai tās senču tradīcijas neizzustu, jo Skaistkalne tomēr ir tādu aktīvu un jauku cilvēku dzīvesvieta, un visi, kuri ir aizgājuši no Skaistkalnes, vienmēr te grib atgriezties,” piebilst viena no pasākuma organizatorēm Daiga Jakuška.
Ceturtdien, 23.jūnijā, naskie novadnieki kopā ar pūtēju orķestri apciemos pagasta seniorus, lai sveiktu svētkos un dāvātu Jāņu vainagu.
