Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka atgādina, ka slikta izpratne par to, ko zoodārza dzīvnieki ēd, ir pierādījusies pavisam skumjā veidā – mazais ziemeļbriedēns Merkūrijs pēc apmeklētāju barošanas nomira. Dzīvnieku kopēja dienas pirmajā pusē pēkšņi ieraudzīja, ka mazais briedēns sagumst un nokrīt. Dzīvnieciņu, kam bija spazmas un krampji, tūlīt aiznesa uz ambulanci, pielika pie mākslīgās elpināšanas iekārtas, sistēmām, bet no rīta mazais nomira.
Ziemeļbrieža sarežģītajā kuņģa struktūrā pārstrādājas zaru slotiņas, miza, siens, ķērpji, bet viņš neēd ābolus un citus augļus,
jo tundrā tādu nav. Barības pārstrādāšanu veic vairāki kilogrami baktēriju, un, ja kuņģī lielā daudzumā nonāk čipsi, āboli un baltmaize vai kas līdzīgs, baktēriju vide aiziet bojā un rodas infekcijas draudi. Kuņģa darbība tiek sagrauta, veidojas intoksikācija, kas ziemeļbriedi nobeidz.
Līdaka gan atzīst, ka ir absolūti normāla parādība zoodārza apmeklētājiem ar vienu roku atbalstīties pret zīmi, kas aizliedz dzīvnieku barošanu, un vienlaicīgi barot krātiņa iemītnieku. Zīmes uzliktas, stāstīts par to ir, bet acīmredzot cilvēki vēl neaizdomājas.
Zoodārzā plāno mēģināt ar elektrisko ganu noturēt briežus pusotra metra attālumā no žoga. Ir risks, ka elektriskais gans varētu ieķerties ragos un sagādāt nepatikšanas, bet risinājumi jāmeklē. Līdzīga situācija ir arī pie zebrām. Lai pasargātu tās no apmeklētājiem, zoodārzs izveidojis jaunu žogu. Zebras tika nenormāli barotas, tāpēc tagad ir uztaisīta šāda siena un uz dzīvnieku var skatīties pa tādām kā ambrazūrām, vairāk stiklā redzot sevi pašu, atzīst Līdaka.
Diemžēl lielākajai daļai dzīvnieku nav izteiktas sāta sajūtas, tādēļ tie ir gatavi ēst un ēst un vēlreiz ēst, taču, ja saēdas nepiemērotu pārtiku, rodas problēmas.
Zoodārza dzīvniekiem nevēlamās pārtikas topā ir apmeklētāju līdzpaņemtā baltmaize un dārzeņi,
lai gan burkāns kādam varētu šķist veselīgs. Tāpat kaitē dažādi našķi - čipsi, kartupeļu salmiņi un saldējums.
Ārzemju zoodārzos atsevišķās vietās var iegādāties speciālas granulas dzīvnieku barošanai, taču mēģinājums ko tādu ieviest pie mums esot cietis neveiksmi. Zoodārza Lauku sētā pie aitiņām un kaziņām automātā varēja iegūt granulas barošanai, bet tagad te ir sēta kā visā zoodārzā. Kaziņas un aitiņas vairs nenāk pie cilvēka, jo bija vairāki traģiski gadījumi. Piemēram, nepilnu nedēļu vecs jērs, kurš tikko sācis mēģināt zālīti čubināt, bija vienkārši piebāzts ar baltmaizes mīkstumu, kas saķepa kuņģī un tā darbība apstājas. Labā doma par pareizu barošanu izbeidzās, pateicoties tam, ka cilvēki tomēr rīkojas nekontrolēti un neprognozējami.
Vismazāk kāda barošana varētu kaitēt cūkām, pekariem, jo viņiem kā visēdājiem ir diezgan vienkāršs kuņģis.
Taču arī viņiem čipsi un kas cits kraukšķīgs un sālīti piparots tāpat kā ikvienam nebūs veselīgs.
Tas nebūt nenozīmē, ka cūkas varam barot uz nebēdu. Nereti apmeklētājiem šķiet, ka zīles ir bezgala veselīgas, taču patiesībā daudziem dzīvniekiem tās var radīt lielas problēmas. Jebkurš, arī tik vērtīgs barības veids kā zīle, var kļūt bīstams. Jo zīle nav jau tikai mīkstais kodols, bet arī cietas ieskaujošās plēksnes tāpat kā riekstam čaumala. Tā kā dzīvnieki ēd zīles ar visu čaumalu, tā var uzkrāties kuņģī un atgremotājdzīvniekiem var rasties problēmas. Tādēļ zīles dzīvniekiem izdala ierobežotā daudzumā nevis kā galveno barību, bet kā labu barojošu piedevu.
Plānojot dzīvnieku barošanu, zootehniķi ir aprēķinājuši, cik daudz un kāda barība attiecīgās sugas pārstāvjiem ir nepieciešama. Tādēļ apmeklētājiem tas būtu jārespektē un, lai cik ļoti gribētos, dzīvniekus nekādā gadījumā nedrīkst barot.
