Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vācijas kristīgie demokrāti izcīna uzvaru

Savairojušies veselībai bīstami kaitēkļi

Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi

Šā gada jūnijā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās, LSM.lv pavēstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, meža entomologs Agnis Šmits.

Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un Tuvos Austrumus. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā. 

Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību, norāda entomologs.

Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot.

Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus.

Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli un vējš tos var atkārtoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties nekavējoties, saskaroties ar kāpuru matiņiem, vai arī pēc vairākām stundām.

Zeltvēdera mūķenes

Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu – niezes atvieglošanu.

Zeltvēdera mūķenes izraisīts ādas iekaisums

Lielākais risks no toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Līdzās ar cilvēku veselību saistītajām problēmām vairākus gadus ilgstoša kaitēkļu savairošanās var izraisīt arī koku nokalšanu. 

Kāpurus var viegli atpazīt pēc divām oranžām (dažkārt dzeltenām vai sarkanām) kārpiņām kāpura aizmugurējā daļā.

Šobrīd ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru, uzsver Agnis Šmits. Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem.

Ziņas var sniegt Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem:

Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava” vadošajam pētniekam,

Par kaitēkļa likvidēšanu, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, iespējams konsultēties ar Valsts augu aizsardzības dienestu.

Pilnībā atlapots ozols ar kāpuru “ligzdām”
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt