„Drons gan uzņem attēlus, gan filmē, un operators, kas to kontrolē no zemes tiešsaistes režīmā, attiecīgi redz visu, kas notiek pārraugāmajā teritorijā…” Valsts Vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina stāsta, ka dienests plāno iegādāties piecus beazpilota lidaparātus jeb dronus, lai kontrolētu zvejas noteikumu ievērošanu piejūrā un Baltijas jūrā Latvijas teritorijā. Proti, lai uzlabot reidu kvalitāti un arī taupītu resursus, saka Ņikitina:
„Ar šādu lidaparātu palaišanu gaisā ir iespējams maluzvejnieku atrašanās vietu fiksēt, konkrēti doties un tos aizturēt. Tādējādi mazināt varbūtību, ka šī pārbaude, iespējams, būs bez rezultātiem, bet ka tiks notverts pārkāpējs un atrasti tīkli”.
Kad droni – aptuveni 1,3 kilogramu smagi aparāti - būs iepirkuma konkursā iegādāti, tos izdalīs četrām piejūras pārvaldēm Liepājā, Ventspilī, Rīgā un Valmierā. Vēl vienu dronu nosūtīs zvejas kontroles departamenta mobilās grupas vajadzībām jūrā.
Projekta laikā dienests arī plāno apmācīt inspektorus pareizi lietot dronus un fiksēt pierādījumus. Tas ir īpaši būtiski, uzsver Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina:
„Šādā veidā iespējams likumpārkāpēju fiksēt tieši likumpārkāpuma brīdi un attiecīgi pierādīt, ka tieši konkrētās personas ir vainīgas, un tur vairāk nav nekādu runu. Līdz šim tā ir viena no galvenajām problēmām, kāpēc, iespējams, šie malu zvejnieki dabū mīkstākus sodus, jo jāpierāda, ka tie ir viņu tīkli, viņu zvejas rīki. Ceram, ka šie droni palīdzēs mums strādāt efektīvāk”.
Pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkumu Valsts vides dienests par droniem esot daudz konsultējies ar kolēģiem kaimiņiem igauņiem par bezpilota lidaparātu izmantošanu. Ar Igaunijas Vides inspekciju sazinājās arī Latvijas Radio, un atklājās, ka igauņi ir diezgan piesardzīgi. Inspekcija vēsta, ka iegādājusies tikai vienu dronu augusta beigās un to joprojām testē. Pagaidām lielas pieredzes mums vēl nav, saka Igaunijas Vides inspekcijas pārstāvis Meits Grosmans:
„Taču mēs jau esam secinājuši, ka, pirmkārt, jābūt ļoti labiem laika apstākļiem, lai izmantotu dronu. Piemēram, to nevar izmantot, ja ir ļoti liels vējš – tas rada daudz problēmu. Ir grūti dronu vadīt un ir iespējams to pazaudēt, jo tas apjūk un var pie tevis neatgriezties. Un tāpat dronu grūti arī pielietot, ja ir tieši saules stari. Mēs dronu izmantojam, novērojot iekšzemes ūdeņus. Piemēram, mazus ezerus, kuriem grūti piekļūt – mēs turp nedodamies, bet nosūtam dronu. Ja fiksē, ka tur ir nelikumīgi izvilkti tīkli, tad inspektors dodas to savākt”.
Savukārt Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs norāda, ka dronus cīņā ar maluzvejniekiem pielieto daudzas valstis, un viņš šādu lidrobotu iegādi sauc par ļoti atbalstāmu pasākumu. Arī par loģisku soli paredzētajai ūdens bioloģisko resursu ieguves kontroles reformai.
„Šim lidaparātam ir arī tīri psiholoģiska ietekme uz iespējamajiem pārkāpējiem. Jo, iedomājieties, ja cilvēks mēģina veikt kādu pārkāpumu, viņam tomēr jārēķinās, ka jebkurā brīdī viņam var pārlidot pāri šāds lidaparāts, nofotografēt gan viņa pašu, gan konstatēt ūdenī viņa ieliktos rīkos,'' saka Birkovs un norāda, ka maluzvejnieki kļuvuši viltīgāki. Dzirdēts, ka tiem, kas zivis nelikumīgi iegūst rūpnieciskos apjomos, ir pat īpašs aprīkojums:
„Termoindikators, ar kura palīdzību var noteikt, vai Valsts vides dienesta pārstāvji vai sabiedriskās inspekcijas pārstāvji ir kaut kur slēpnī. Bet šajā gadījumā, ja tiks izmantots lidaparāts, tad termoindikators nekādā veidā nedarbosies. Bet, protams, maluzvejnieki ir kļuvuši rafinētāki, un tam ir jādod attiecīgs pretspars”.
Šobrīd dronu iegādei Valsts vides dienests izsludinājis iepirkumu - kopējā iepirkuma cena ir 27 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Par šo naudu plānots iegādāties piecus bezpilota lidaparātus un tos pielietot jau nākamgad. Dronus līdzi ņemtu plānveida pārbaudēs un pielietotu, reaģējot uz ienākušajām ziņām par iespējamiem pārkāpumiem. Tāpat arī vajadzības gadījumā pielietotu dažādu vides avāriju noteikšanā no gaisa. Projektu finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Valsts vides dienests arī saņēmis ziņas, ka divas Latvijas pašvaldības par fonda naudu plāno iegādāties dronus iekšzemes ūdeņu kontrolē cīņā ar maluzvejniekiem.
