Videokameras pie ligzdām ornitologiem sniedz unikālus datus

Lai vērotu putnu dzīvi, ornitologiem vairs nav jāsēž slēpņos pie ligzdām. Ja izdodas pārvarēt vairākus tehniskus šķēršļus un pie ligzdas veiksmīgi uzstādīt kameru, tad ligzdas dzīvei, arī drāmām, var sekot līdzi tiešsaistē datora ekrānā. Vairākos gadījumos kameras ļāvušas Latvijas ornitologiem iegūt unikālu informāciju, kas pavisam tiešā nozīmē palīdzējusi arī labāk aizsargāt pašus putnus un pat rosināt likumu izmaiņas. 

Kameru novēroto Latvijas ērgļu dzīvi var vērot mājas lapā "dabasdati.lv", savukārt Igaunijas balto stārķu, roņu un āpša alas dzīvei var sekot līdzi mājaslapā "looduskalender.ee".

„Te ir zivjērglis, te viss notiek. Te ir ligzdā trīs jaunie putni, un mātīte šobrīd jaunuļus baro, kā mēs redzam,” atvēris mājaslapu „dabasdati.lv,” Latvijas Dabas fonda pētnieks ornitologs Jānis Ķuze rāda, kas šobrīd notiek divās vebkameras novērotās ligzdās. Kamēr zivjērgļu mazuļi bļaustīdamies brokasto, abi jūras ērgļu jaunie putni ligzdā drūmi sēž. Tie ir pagriezuši muguras pret kameras aci.

„Jā, te mēs varam redzēt gandrīz pieaugušus jūras ērgļu mazuļus, kas sēž ligzdā, un, kā redzam, tagad ir pamatīgi salijuši,” saka Ķuze.

Latvijas Dabas fonda īstenoto projektu atbalsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs - nodrošina torņus un datu pārraidi. Tiesa, pie trešās - melnā stārķa ligzdas gan šogad pētnieki izvilka tukšu loterijas biļeti. Pēc kameras uzstādīšanas viens no putniem pāris reižu atlidoja uz ligzdu, bet otrs melnais stārķis tā arī neatgriezās. Kameru tad nācās noņemt.

Tomēr, kad projekts izdodas, ieguvums no zinātniskā viedokļa ir liels.

Vebkameras mums sniedz fantastisku ieskatu tajā, ko putni dara savās ligzdās. Tā ir iespēja, par kādu kādreiz varēja tikai sapņot. Putnu pētnieki sēdēja slēpņos netālu no ligzdām dienām. Viņi līda tajā slēpnī iekšā tumsā, tumsā līda ārā, tad piezīmēs pierakstīja to, ko viņi ligzdās redz, un tāpat bija daudzas nianses, ko viņi palaida garām,” stāsta Ķuze.

Ar kameru, ja nav tehnisku kļūmju, palaist garām neko nevar. Vebkameru projektā ornitologi arī uzzinājuši, ar kādām cilvēku radītām problēmām putniem nākas saskarties, piemēram, kā zivjērgļi ligzdošanas laikā uztver traucēšanu.

„Ligzdošanas sezonas laikā, kad mamma sēdēja uz ligzdas un perēja, netālu no ligzdas tika veikta jaunaudžu kopšana. Tur viss likuma ziņā bija kārtībā, bet skaidrs, ka tas attālums pārāk mazs. Kad tur staigā cilvēki ar krūmgriežiem, mātīte lec no ligzdas, pariņķo, atgriežas, atkal izlec ārā. Lielā mērā balstoties uz šo pieredzi, mēs rosinājām palielināt buferzonas ap zivjērgļu mikroliegumiem, un tas arī tika izdarīts,” projekta ieguvumus skaidro pētnieks.

Kamera arī atklāja, kā pieaugušos jūras ērgļus no ligzdas aizbiedēja makšķernieki. Viņi bija tikai pavadījuši kādu laiku zem ligzdas sarunājoties.

Un pat pēc tam, kad makšķernieki aiziet, vienā gadījumā paiet vairākas stundas, vienā gadījumā piecas stundas, kamēr vecie putni atgriežas ligzdā. Un ligzdā ir tādi dūres lieluma mazi, pūkaini cālīši, ko katrs krauklis un vistu vanags varētu paķert, garām lidojot,” saka Ķuze.

Savukārt mazo ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis, kuram bija Latvijā pirmais zinātniskais vebkameru projekts, drāmas kameru novērotajās mazo ērgļu ligzdās piedzīvojis vairākkārt.

„2008.gadā 14.jūnijā, kad ligzdā jau bija praktiski apspalvojies jaunais putns, uznāca liels pūtiens. Vējš nopostīja pilnīgu visu ligzdas mežaudzi, un, protams, pazuda sakari. Mēs gājām uz mežu skatīties, kas ir noticis, ar lielām grūtībām atradām nolauzto koku, un palaimējās, ka jaunais putns bija izdzīvojis zem koka kritalām,” atceras Bergmanis.

Bergmanis saka - pārsteidzoši, ka pieaugušie putni gan uz zemes, gan pēc tam viņa izveidotajā mākslīgajā ligzdā turpināja mazuli barot. Septiņos gados ornitologs ieguvis ļoti daudz informācijas par mazā ērgļa barību un ligzdošanas laiku, kas palīdzēs aizsardzībā.

Savukārt Igaunijā vebkameras uzstāda ne tikai pie putnu ligzdām, bet arī, piemēram, pie āpša alas vai pie zvēru barotavām mežā.

Tieši meža cūku vakariņu vērošana tiešsaistē ziemā bija ļoti populāra, un to skatījās daudzās valstīs. Latvijā šādi projekti pagaidām vēl nav bijuši.  Urmass Sellis, kurš iesaistījies igauņu vebkameru projektā, saka - vajag tikai sākt.

Man liekas, kādam vienkārši jābūt ieinteresētam, kādam ir jāuzsāk šāds projekts. Ja kāds būtu, tad šāds projekts aizietu. Tiesa, kameras tehniski dabā  nav vienkārši  uzstādīt, tās ir komplicētas sistēmas, un, ja kas saplīst, protams, vairs nav datu straumējums,” atzīst Sellis.

Dabas pētnieki uzsver - šie projekti ir ļoti nozīmīgi sabiedrības izglītošanā. Piemēram, cilvēkus, kuri tiešsaistē vēro putnu ligzdu dzīvi, visticamāk, nevajadzēs pārliecināt par  to, ka nepieciešams  ligzdas vai putnus aizsargāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti