Arī Latvijā izsmēķu ir daudz – gan ielu malās, gan mežos, gan lietus ūdens noteksistēmās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju 23% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem smēķē katru dienu, proti, tie ir aptuveni 440 tūkstoši iedzīvotāju. Visvairāk smēķē vīrieši – katrs trešais vīrietis smēķē katru dienu. Sieviešu smēķētāju īpatsvars ir mazāks – 12% sieviešu ir regulārās smēķētājas, un lielākais smēķētāju īpatsvars ir vecumā no 34–44 gadiem.
Šobrīd ir pieejami tikai 2014. gadā publicētie "Eurostat" dati, kas liecina, ka Latvijā ir viens no augstākajiem smēķētāju īpatsvara rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Par mums vēl vairāk smēķē tikai Bulgārijā, Turcijā un Ungārijā. Tātad – Latvijā ir arī vairāk izsmēķu nekā citur Eiropā.
Izsmēķi kaitē ne tikai veselībai, bet arī videi
Diemžēl bieži vien izsmēķi neatrodas atkritumu urnās. “Visā pasaulē tā ir populārākā plastmasas atkritumu frakcija. Latvijā tā ir trešā populārākā, un izsmēķiem ir daudz un dažādas gan ķīmiskas, gan fizikālas ietekmes uz vidi. Mēs to redzam piekrastē, jo tie,
nonākot jūras ekosistēmā, ar savu toksiskumu apdraud gan ūdens vidi, gan dzīvniekus, putnus un zivis,”
stāstīja Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme.
Viens izsmēķis uz vienu litru ūdens var būt nāves spriedums zivīm, bet 5 izsmēķi litrā ūdens nogalinās tur visu dzīvo.
Ir publikācijas, kurās minēts, ka putni izmanto izsmēķus savu ligzdu būvēšanai, jo tie palīdz izvairīties no parazītiem, tiesa tie nezina, ka šis izsmēķis kaitē arī pašam putnam.
“Mūsdienu smēķētājiem joprojām pietrūkst izpratnes par to, kas tad īsti ir izsmēķis, proti, ka cigaretes filtrs, viņuprāt, ir dabīgs materiāls, kas dabā pazudīs.
Taču patiesībā cigarešu izsmēķis ir veidots lielākoties no plastmasas, proti, celulozes acetāta, kas dabīgā veidā nesadalās. Protams, ārējās vides ietekmē tas sairst mazākos gabaliņos, veidojot mikroplastmasu, kas ir vēl lielāks piesārņotājs,” uzsvēra SIA “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
Izsmēķi pārstrādāti netiek
Tiek lēsts, ka izsmēķis sadalās no 18 mēnešiem līdz pat vairāk nekā 10 gadiem, un tas ir atkarīgs no vides, kādā tas nonāk. Ūdenī tas sadalīsies ātrāk, bet sausā mežā ilgākā laikā.
Vairāku gadu garumā ir veikts monitorings par atkritumiem jūras piekrastē, un izsmēķu daudzums nepavisam neiepriecina.
“Izsmēķi jūras vidē nonāk ļoti daudz un dažādos veidos – tas ir tūrisms un rekreācija piekrastē, tās ir pilsētas lietusūdens noteces un visas upju ieneses no promenādēm iekšzemē. Viss, kas nonāk upēs, sakrājas jūras vidē. Mums Latvijā uz katriem 10 metriem ir 16 izsmēķi,” norādīja Ulme.
Viņš uzsvēra, ka tas, kas ir atrodams pludmalē, atspoguļo tikai mazu daļu no piesārņojuma, kas nonāk jūras vidē. Pastāv uzskats, ka pludmales piesārņojuma dati atspoguļo tikai 1,5–15% no jūras piesārņojuma.
Izsmēķu statistiku vēl bēdīgāku padara tas, ka tos nav iespējams pārstrādāt.
Kubliņa norādīja, ka, tā kā izsmēķi ir toksiski un dažādām vielām piesūcināti, to pārstrāde nav iedomājama bez sarežģīta un dārga attīrīšanas procesa. Turklāt izsmēķi ir mazas vienības, kuras no atkritumu apjoma viedokļa šobrīd neviens neuzņemas pārstrādāt ne Latvijā, ne citviet Eiropā.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
