Siltais, pavasarim raksturīgais laiks ir veicinājis putnu atgriešanos ligzdās un ir sākusies ligzdošana. Jūras ērglis jau izperējis savu pirmo olu, savukārt stārķi sāk ligzdot marta vidū. Olu perēšanas un putnēnu gaidīšanas laiks ir īpašs. Ja tas tiek iztraucēts, tad process apstājas, īpaši aizsargājamiem putniem.
"Apstākļi galvenokārt ir cilvēku radīti. Piemēram, ja putns inkubācijas laikā tiek patriekts no ligzdas, nobiedēts, tad pietiek ar vienu pāri lidojošu kraukli vai garām lidojošu vistu vanagu un ar to arī sezona ir beigusies," skaidro ornitologs Jānis Ķuze.
Lai pasargātu putnu ligzdas, to atrašanās vietas netiek atklātas un netiek īpaši marķētas. Ir gadījumi, kad cilvēki privātajos mežos nejauši uziet ligzdas un putni tiek iztraucēti. Lielie putni - melnais stārķis un ērgļi - izvēlas ligzdot vietās, kur cilvēki nemēdz uzturēties, taču lielāko kaitējumu nodara meža izzāģēšana.
"Tur tuvumā strādā, cauru diennakti spīdina gaismas un klaudzina. Pavasara laiks ir tāds jūtīgs, tāpēc ligzdām apkārt ir mikroliegums," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais speciālists Vilnis Skuja.
Lai veicinātu putnu ligzdošanu, tiek mākslīgi veidotas ligzdas. Tas tiek darīts, ja iepriekšējās ir nopostītas, nokritušas, aizpūstas vai nepieciešamas jaunas. Mākslīgās ligzdas būvē tajā pašā vietā. Klinšu ērgļu gadījumā tās mēdz būvēt arī jaunās vietās, lai ērglis apgūtu jaunas teritorijas.
"Ja kādam ir vēlēšanās to darīt savā mežā, tad viņam noteikti vajadzētu kontaktēties ar ornitologiem, pašam ar tādu pašdarbību nodarboties nevajadzētu, tur nekas labs nesanāks," sacīja Skuja.
Mākslīgās ligzdas tiek būvētas visā Latvijā. Tās būvē ornitologi un viņi uzskata, ka putni tajās iedzīvojas ļoti labi un nepamana, ka ligzda atrodas uz mākslīgi veidotas platformas. Lai saglabātu lielo putnu populāciju, cilvēki ir aicināti netuvoties ligzdām un par to esamību ziņot dabas pētniekiem portālā "dabasdati.lv".
