Skaļāk izskan sūdzības par cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem; par bargākiem sodiem vēl diskutēs

Pēdējā laikā skaļāk izskan sūdzības par cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem. Portālā „Manabalss.lv” notiek parakstu vākšana iniciatīvai par stingrākām prasībām, pārbaudēm un noteikumiem mājdzīvnieku turētājiem. Tās autori uzsver, ka šajā jautājumā Latvijā izveidojusies ļoti kritiska situācija, ir nepilnības, kuras netiekot risinātas.

Skaļāk izskan sūdzības par cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiemIlze Ručevska

    Iniciatīvā tiek norādīts uz problēmām likumdošanā par dzīvnieku labturību un aizsardzību, kuru esot nepieciešams sakārtot. Pretējā gadījumā Latvija varot kļūt par mājdzīvnieku eitanāzijas lielvalsti.

    „Redzam to, ka daži likumi vienkārši nedarbojas, kaut vai tas, ka apmēram 150 000 suņu vēl joprojām nav reģistrēti datubāzēs un daļa no tiem ir čipoti, bet daļa arī nav. Noteikti ir jārisina jautājums par sterilizāciju, jo, atverot jebkuru mājaslapu, nemitīgi tiek dāvināti kucēni un, principā, redzam, ka tās ir problēmas,” saka Ingūna Bedikere, kura kopā ar savu vīru iestājas par mājdzīvnieku labturību. Viņa redz, ka izveidotā likumdošana nedarbojas, kā paredzēts, un esot nepieciešami stingrāki sodi mājdzīvnieku īpašniekiem.

    „Apmēram 24 sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kuras visas ir vienojušās –

    jā, šiem likumiem un sodiem jābūt stingrākiem, un jāievieš tāda likumdošana, ka mēs varam šos saimniekus, tā saucamos saimniekus, saukt pie atbildības par šādu izturēšanos,” norāda Bedikere.

    Šobrīd Zemkopības ministrijā šī iniciatīva tiek skatīta un par daudziem jautājumiem turpinās diskusijas, tomēr atbildīgā departamenta nodaļas vadītāja Liene Jansone uzsver, ka konkrēti grozījumi likumā par mājdzīvnieku aprūpi un labturību vēl netiks pieņemti:

    „Priekšlikumi tiek apkopoti, diskusijas nav noslēgušās. Zemkopības ministrija neko nevirza uz āru, jo ir daudz jautājumu, kas mums vēl ir savā starpā jāizdiskutē.”

    Jansone skaidro, ka likumdošanā sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem jau kļuvuši bargāki, tomēr tas netiek uzsvērts kā galvenais risinājums.

    „Šobrīd dzīvnieku aizsardzības likums paredz - minimālais sods ir 100 eiro, maksimālais sods  fiziskām personām - 2000 eiro. Tā kā nevarētu teikt, ka ministrija nestrādā arī pie šiem sodu palielināšanas principiem, bet vienmēr ir jāatceras, ka sods jau nav vienīgais instruments, kas stimulē dzīvnieku labturības prasību ievērošanu,” norāda Jansone.

    Diskusiju ceļā tāpat spriedīs par patversmes dzīvnieku čipošanu, veterinārārsta darba uzlabošanu patversmē un citiem ar dzīvnieku labturību saistītiem jautājumiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti