Sarkanvēdera ugunskrupju glābšanai dabas liegumā «Īslīce» attīra dīķus

Īpaši retai sugai – sarkanvēdera ugunskrupjiem – uzlabota dzīvotne dabas liegumā “Īslīce”, kur aizaugošo dīķu dēļ bija tiem nelabvēlīgi apstākļi, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Aiga Priede. Dīķu attīrīšana notikusi, pateicoties Īslīces sieviešu biedrības “Rītausma” iniciatīvai un vietējo uzņēmēju finansiālam atbalstam.

Dabas liegums “Īslīce” ir vienīgā zināmā ugunskrupju atradne Zemgalē. Tāpat tā ir Latvijā vissenākā zināmā ugunskrupja populācija, kas atrodas uz šīs sugas izplatības areāla ziemeļu robežas. Ugunskrupju un to dzīvotņu saglabāšana dabas liegumā ir ļoti nozīmīga šīs sugas areāla noturēšanai visā Eiropā.

Galvenais ugunskrupju apdraudošais faktors ir dīķu aizaugšana. Abinieku monitoringā pēdējo gadu laikā secināts, ka lieguma teritorijas esošajos dīķos sarkanvēdera ugunskrupis vairs nenārsto. Divi īpatņi manīti vien dīķī ārpus dabas lieguma teritorijas.

“Ugunskrupja skaita samazināšanās iemesls ir piemērotu nārsta vietņu un dzīvotņu trūkums. Lielākā daļa dabas lieguma dīķu ir aizaugusi, degradējusies un nav piemērota ugunskrupju prasībām. Šie abinieki mīl siltumu un viņiem nepatīk brikšņi un vilkvāles,” skaidro hipertologs, bioloģijas doktors, DAP sertificēts eksperts Mihails Pupiņš.

Dīķi pirms tīrīšanas.

Īslīces sieviešu biedrība “Rītausma”, ikdienā redzot, kā aizaug dīķi, kuros nārsto abinieki, un apzinoties kādu kaitējumu tas var nodarīt šai aizsargājamai un ļoti retajai sugai, nolēma rīkoties, lai ugunskrupju dzīvotni saglabātu. Biedrība saņēma Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstu savam projektam, kā arī atbalstu sniedza vietējie uzņēmēji SIA “Uzvara lauks” un SIA “Kaskāde 19”.

Novembra sākumā saskaņā ar dabas aizsardzības plānu un sarkanvēdera ugunskrupja sugas aizsardzības plānu DAP speciālistu uzraudzībā sāka tīrīt septiņus dažāda lieluma dīķus.

Dīķi pēc tīrīšanas.

“Galvenā prasība, lai aizsargājamais dzīvnieks šeit dzīvotu, ir lēzens dīķis, kura pamatdziļums ir 30 līdz 70 centimetru, bet blakus tam vajadzētu būt citai ūdenskrātuvei,” stāsta Pupiņš.  Ar ekskavatora palīdzību abinieku nārsta vajadzībām dīķu krasti un tiem piegulošā teritorija attīrīta no vilkvālēm, krūmiem.

Dīķi pēc tīrīšanas.

Pēc dīķu tīrīšanas un piegulošās teritorija sakopšanas darbi turpināsies pavasarī, kad sāksies ugunskrupju monitorings, kam tiek piesaistīti Eiropā un Latvijā pazīstami zinātnieki – abinieku eksperts Andris Čeirāns un saldūdens biotopu eksperts Pupiņš.

Projekta īstenošanai piešķirts 14 515 euro liels LVAF finansējums, kas ir 90% no projekta kopējām izmaksām. Atlikušie 10 % finansējuma piesaistīts no uzņēmējiem.

DAP izsaka pateicību biedrībai un uzņēmējiem, kuri iesaistījušies sarkanvēdera ugunskrupja dzīvotņu saglabāšanā, uzsverot, ka ar šo atbalstu tiks nosargātas un nākamajām paaudzēm saglabātas retas un aizsargājamas dabas vērtības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt