Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā. Tas aptver 92 000 hektāru platību un dibināts, lai aizsargātu tajā sastopamās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, Gaujas senieleju un mežus.
To, kā šo teritoriju apsaimniekot, ņemot vērā gan dabas, gan saimnieciskās intereses, paredz aizsardzības plāns, ko speciālisti izstrādās 10-12 gadu periodam.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode skaidroja, ka “primārais mērķis ir noteikt teritorijai aizsardzības mērķus - cik daudz, kas un kur ir jāsaglabā, kas ir tie faktori, kas apdraud dabas vērtību saglabāšanu, kādi ir veidi, lai šos faktorus novērstu vai mazinātu to ietekmi, ko var darīt caur apsaimniekošanu, kas jādara caur likumdošanu. Tas ir starp dažādām interešu grupām jāizdiskutē.”
Dabas aizsardzības pārvalde arī noraidīja bažas, ka šī plāna ietvaros iecerēts pasludināt Gaujas Nacionālo parku tikai par bioloģiskās lauksaimniecības zonu. “Nē, pārvalde nav teikusi, ka mēs šo darīsim, bet interese ir,” sacīja Strode.
Gaujas Nacionālā parka aizsardzības plāna izstrāde notiek paralēli dabas skaitīšanai.
Speciālisti uzsver, ka tās mērķis nav ieviest jaunus aizliegumus, bet gan apzināt aizsargājamo sugu un biotopu izplatību. Līdz šim eksperti jau atklājuši jaunus iežu atsegumus.
“Iežu un alu eksperti jau tagad iet dabā, apseko. Pārējie sāks no 1. maija. Sāksies tā veģetācijas sezona, kas noteikta parka noteikumos, ka ar 1. maiju var sākt veikt sugu un biotopu inventarizāciju,” stāstīja DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Vides konsultants Gatis Eriņš norādīja, ka “pēdējos trīs ziņojumos par bioloģiskās daudzveidības stāvokli mežos, meža biotopos situācija tiek vērtēta kā slikta”.
“Mūsu teritorijās ir jāsaglabā šie meži kaut vai tāpēc, lai mēs saglabātu dzīves vidi virknei sugu, kas gan interesantas no zinātnes viedokļa, gan nozīmīgas ekosistēmas stabilitātes pastāvēšanai,” skaidroja Eriņš.
Dabas skaitīšanas rezultāti būs pamats Gaujas Nacionālā parka aizsardzības plāna izstrādē un ļaus mērķtiecīgāk plānot saimniecisko un uzņēmējdarbību parka teritorijā.
Plānā iekļautā informācija par iespējamajām aktivitātēm atvieglos dažādus administratīvos procesus un iespējas piesaistīt finansējumu. Lai rastu visām pusēm pieņemamu parka apsaimniekošanas risinājumu, speciālisti aicina iesniegt priekšlikumus un plāno organizēt sanāksmes arī turpmāk.
