„Reizēm pangolīnu ierašanos uztver, ka tie ir pandu vietā. Es to tā gluži neuzskatu, lai gan tā, protams, ir viena no interpretācijām.
Mums tie ir savvaļas dabas vēstneši – pangolīni, kas vēl joprojām dzīvo savvaļā.
Līdzīgi – ja mums šeit būtu milzu pandas, tās būtu apdraudēto sugu aizsardzības simbols,” pauda Prāgas zoodārza direktors Miroslavs Bobeks.
Dzīvnieku ierašanās tiešam saistīta ar starptautisko politiku. 2016. gadā Prāga parakstīja partnerības līgumu ar Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsētu Pekinu, un tā ietvaros bija plānota lielā pandu pāra ierašanās. Tomēr vēlāk sadarbība pārtrūka, jo Pekina nebija ar mieru svītrot no dokumenta punktu par vienas Ķīnas principu, bet Čehijas galvaspilsētas mērija vēlējās distancēties no politikas un likt uzsvaru uz sadarbību kultūras jomā.
Pandas ir atpazīstams Ķīnas simbols, taču īstiem dzīvnieku draugiem ir ne mazāks prieks par pangolīniem. Šie dzīvnieki savvaļā ir apdraudēti, jo tos izmanto tradicionālajā medicīnā, un Eiropā līdz šim tie bija apskatāmi tikai vienā zooloģiskajā dārzā. Zvīņnešu dzimtas pārstāvji ir slaveni ar garo mēli, ar kuru tie savvaļā savāc savu pamatbarību – skudras un termītus.
Pangolīnu „reputāciju” pēdējo gadu laikā nedaudz pabojāja versija, ka tie bija Covid-19 sākotnējie nēsātāji, taču pat šādā gadījumā jāatceras, ka ne jau šie dzīvnieki uzbāzās cilvēkiem ar vēlmi tos aplipināt.
