Kukaiņiem nepatīkamāks būtu kailsals, bet pašreizējos apstākļos pārziemot nav problēmu, saka kukaiņu pazinējs Voldemārs Spuņģis. Viņš atzīst, ka visiem ziemotājiem pašlaik ir ļoti labi, jo nav bijis tāds kailsals ar -20 grādiem bez sniega, kas varētu mazliet kaitēt.
Savukārt ērcēm, kuras pārnēsā cilvēkiem bīstamas slimības, kritiskais periods ir vasaras sausums. Ziema ar salu viņas nebaida. Ziemā ērces ir ielīdušas augsnē un, ja ir sniegs, ļoti labi tur jūtās, paskaidroja Spuņģis. "Nu tur ir gan daži grādi mīnusā, zem sniega, augsnē. Un tur viņas ziemo neatkarīgi no visa," piebilst dabas pētnieks.
Arī vairumam meža zvēru siltais laiks ir tīkams.
Nav pārlieku jātērē enerģija barības meklēšanai un siltuma uzturēšanai. Tomēr Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns teic, ka ne visi zvēri ar šo ziemu ir apmierināti. Vismaz daļā Latvijas ežiem nav tie labākie ziemošanas apstākļi.
Ziema bezsniega apstākļos ezim ir nepatīkama.
Ja ir sniegs, tad ir gan siltums, gan iespēja paslēpties. Dodoties ziemas guļā, eža ķermeņa temperatūra samazinās līdz dažiem grādiem virs nulles. Tātad adatu kažoks ir teju nekustīgs, un šādu kunkuli plēsējiem nav problēmu apēst.
Lācis, kam ķermeņa temperatūra nokrīt vien par pieciem, sešiem grādiem, pamostas ātrāk un var sevi aizstāvēt. Lai gan modināt lāci nav prāta darbs, saka zvēru pazinējs. Pēdējās prognozes liecina, ka Latvijā varētu būt 20 līdz 50 ķepaiņu.
Par neizdevušos šo ziemu pagaidām var dēvēt zvēri, kuri saltajos mēnešos mēdz pārģērbties,
pelēko kažoku nomainot pret baltu. "Baltais zaķis, zebiekste, sermuliņš, arī Latvijā vairs īsti nesastopamā purva baltirbe," zaudētājus siltajā ziemā uzskaita Lielkalns.
Zaķi ir ietērpušies ziemas tērpā, bet sniegotā ziema nenāk, tāpēc viņi ir daļēji neapmierināti, saka zooloģiskā dārza pārstāvis.
Par to, kā ziema mežā paies, vēl pāragri spriest, jo tā ir tikko sākusies, saka Lielkalns. Vēl nevajadzētu aizrauties ar putnu barošanu, to vajadzēs darīt vēlāk. Bet, ja lidoņus ir sākts barot, tad tas ir jāturpina līdz pavasarim.
