Putni tiešsaistes kamerās: Bo kundzes mazie ūpēni

Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerā redzamajā melnā stārķa ligzdā stārķis Ozols aizvien ir viens un, visticamāk, melnā stārķa dāma Zīle neatlidos. Tiešsaistes kamerās portālā dabasdati.lv var vērot arī izsargājamu putnu – jūras ērgļu, zivjērgļu, ūpju, vistu vanagu un melno stārķu — dzīvi. Un ūpju ligzdā gan ir priecīgāki notikumi – mazie ūpēni.

Klusa aprīļa pēdējās nedēļas pēcpusdiena tāda ir visās ligzdās. Šur tur vēl spīd saule, bet tālumā jau savilkušies negaisa mākoņi lēni pārņem debesjumu un atnes aprīlim tik pierastās lietus lāses. Jūras ērgļu ligzda biežāk redzama tukša. Reti tajā var sastapt jūras ērgli Raimi, kas vēl joprojām spēlē tā saucamo ģimenes dzīvi.

Taču ūpju pāra ligzdā viss notiek pa īstam. 23. aprīlī ūpjiem izšķīlās pirmais cālēns, precīzāk, šķilšanās sākās jau ātrāk - 22. aprīļa pēcpusdienā. Tad forumā Dabasdati.lv lietotājs Jamsis rakstīja: “Notiek pirmā šķilšanās, es gan pīkstienus nevaru saklausīt, manām ausīm vējš traucē”.        

Jaundzimušo ūpju mazuli Bo kundze atrādīja, to kamerās forumieši pamanīja vien 23. aprīļa pēcpusdienā, kad Bo kundze piepacēlās un parādīja mazo, gaišo pūku mākonīti. Un tā pašas dienas vakarpusē zem ūpju mātītes siltā vēdera sēdēja jau divi baltspalvu ūpēni. Un ātri vien, ūpju tēviņš jeb Bubo kungs, kā raksta forumiete Raganiete, “noservēja brokastu galdu” - lielajā ligzdā dažas dienas vēlāk pie Bo kundzes kājām gulēja trīs lielas žurkas.

Bet trešais mazulis? Laikam jau arī ir izšķīlies. Par to šajās dienās diskutē foruma lietotāji, jo ūpju mātīte reti kad pamet ligzdu un tikpat reti pieceļas, lai skaidri redzētu, cik tad cālēnu ir zem siltā vēdera.

Jācer, ka Bo kundze mazos atrādīs, jo, kā izrādās, ligzdā viņi ilgi nepaliks. Ornitologs Jānis Ķuze zina teikt, ka aptuveni pēc mēneša mazie ūpēni ligzdu atstās.  

“Šī izklīšana ir tāda kā pielāgošanās. Kas nozīmē, ka gadījumā, ja plēsējs - lapsa vai jenotsuns, piemēram, - atnāk. Tas atrod vienu vai divus mazuļus, bet ne visus trīs vai četrus. Un tie mazuļi izklīst, viņi naktī pīkst — signalizē par to, kur atrodas un tad vecāki viņus baro. Un tas ir tas brīdis, kad mežā gājēji tos ūpēnus un arī citu pūču mazuļus stiepj uz zoodārzu, ko nekādā brīdī nevajag darīt,” stāsta Ķuze.

Pagaidām mazie ēd ar mātes palīdzību, taču tad, kad nedaudz paaugsies, kā stāsta Jānis Ķuze, viņi varēs patstāvīgi notiesāt veselu strupasti. Ja paveiksies, to redzēsim arī mēs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti