Piekrastē iznīcinot agresīvus svešzemju augus, atjauno aizsargājamus kāpu augus

Piekrastē strauji izplatās agresīvas svešzemju augu sugas – krokainā roze, smiltsērkšķi un citas. Lai ierobežotu šo sugu tālāku izplatību un atjaunotu smiltāju augāju, Dabas aizsardzības pārvalde īsteno LIFE projektu “Nat-programme” ietvaros. Pašlaik Latvijā tiek izstrādātas piekrastes biotopu un atjaunošanas apsaimniekošanas vadlīnijas, lai saglabātu kāpām raksturīgas sugas, ainavas un biotopu daudzveidību.

Divas dienas Ziemupes un Užavas piekrastē pulcējās Dabas aizsardzības pārvaldes un piekrastes pašvaldību pārstāvji, lai dabā apskatītu pelēkās kāpas un citas vietas. Netālu no Grigaļupes Ziemupes jūrmalā ir viens no posmiem, kas ir ļoti piesārņots ar svešzemju sugām.

Krokainās rozes invāzija Ziemupē raizes sagādā jau ilgāku laiku. „Tā krokainā roze, kas visur iet uzbrukumā, tā arī Ziemupes kāpās plešas neaptveramos klājienos. Žēl, ka tā uzbrūk kadiķu audzēm, arī aizsargājām mežrozītēm. Lien tām virsū un izspiež no vietas,” stāsta vides gide Daina Vītola.

Vai tiešām jūras krastā jāiznīcina tik veselīgais smiltsērkšķis un krokainā roze, kas zied krāšņiem ziediem? Cilvēku emocijas saka – nē.

Taču reālā situācija dabā rāda, ka šīs agresīvas svešzemju sugas, kuras paši cilvēki reiz stādījuši krastu smiltāju stiprināšanai, tagad jāsāk ierobežot. Citādi var pienākt brīdis, kad pludmales dvielis būs jāklāj uz ērkšķiem.

Situācija ir nopietna Nidā, Papē, ap Rīgu, Liepājā un citur. „Smiltāji bijuši atklāti, smiltis  gājušas pa gaisu, tāpēc cilvēki stādījuši citu zemju augus – krokaino rozi, robīniju, redzējām pat etiķkoku,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes “Nat-programme” eksperte, dr.biol. Brigita Laime.

Šie augi ļoti ātri vairojas, skaidro eksperti. Lai ierobežotu izplatību, krūmi tiek izcirsti, taču tas ir īslaicīgs risinājums cīņai ar krokaino rozi, ko Latvijā kā dekoratīvu augu ieveda 19.gadsimtā. Lai rozi iznīcinātu pavisam, projektā vietām piekrastē eksperimenta veidā izmantota metode, kas pārbaudīta, piemēram, Dānijā. Tā ir saudzīga  un ļoti precīza herbicīdu izmantošana.

„Herbicīdu - raundapa - lietošana biotopu atjaunošanā ir kaut kas jauns un nebijis.

Mēs esam smēlušies ārzemju pieredzē, ar viņu ieteikumiem un klātbūtni, to arī esam darījuši,” stāsta “Nat-programme” Sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Šlūke.

„Ļoti pārdomāti, tikai tajās vietās, kur drīkst, desmit reizes nomērīts un tikai likuma noteiktā kārtībā,” saka Brigita Laime. Ķīmiskais preparāts bezvēja apstākļos tiek uzklāts uz rožu lapām, stāsta eksperte. Metode tiešām darbojas, par to var pārliecināties dabā.

Vietā kur rozes pilnīgi iznīkušas, no smiltīm spraucas aizsargājamie kāpu augi,  stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte.

„Vietās, kur ir veikti apsaimniekošanas pasākumi, ļoti labi var redzēt, ka strauji ataug čemurainā mauraga - viens no tipiskiem kāpu augiem. Iespējams, atnākot rudenī,  šis augs jau dominēs – te kur agrāk auga krokainā roze. Visus parauglaukumus neizstaigāsim, bet tad mēs redzētu zilpodzi, jūrmalas dedestiņu, plostbārdi - ļoti retas sugas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Iznīcinot rozi - agresīvo sugu -, rodam vietas vietējām sugām. Tas ir viens no mūsu mērķiem,” uzsver Laime.

Monitorings vēl turpinās, un par rezultātiem plašāk eksperti ziņos gada beigās. “Nat-programme” projekta ietvaros savu darbu pie piekrastes kāpu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādes eksperti un darba grupas ir pabeigušas. Vadlīnijas ir pieejamas Dabas aizsardzības pārvaldes projektu mājaslapā. Savukārt rudenī klajā nāks arī vadlīnijas grāmatas formātā.

Vienlaikus turpināsies darbs NATURA 2000 programmā, kas precīzi noteikts, kur un kā tieši apsaimniekot biotopus, turklāt šiem apsaimniekošanas darbiem būs paredzēts Eiropas Savienības fondu finansējums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti