Klaipēdas Universitātei piederošā burukuģa mastā paceļ Latvijas karogu. Uz burinieka darbojas Latvijas Hidroekoloģijas institūta ekspedīcija, kas pēta dziļos sēkļus Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Ar robotu, zemūdens video kamerām un ienirstot, pētnieki apseko ģeoloģiskas izcelsmes rifus un izvērtē biotopu stāvokli.
“Iepriekšējā informācija par rifiem ir bijusi visai nepilnīga. Tas, ko mēs atrodam dabā, ir atšķirīgs no tā, ko mēs bijām plānojuši. Visas šīs vietas ir stipri dziļākas. Tāpēc mums ar niršanu ir grūtības. Paši būtu gatavi nirt līdz 30 metriem, tādēļ mums ir profesionāli nirēji, kas palīdz,” stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Anete Fedorovska tik dziļi jūrā nolaidās pirmo reizi. Parasti niršanas dziļums, pētot piekrastes rajonus, nepārsniedz 20 metrus.
“Bija jāpārvar tumsas slānis, iegremdējoties, kas ir neparasti piekrastes zonai, kur visu laiku ir gaišs,” stāstīja pētniece.
Ūdenī tika sastaptas buļļzivis, kuras nebaidījās, sargāja savu teritoriju un bija gatavas dzīt prom.
Pētījumi rit trīs teritorijās – Lietuvas pierobežā, iepretim Pāvilostai un Irbes šaurumā.
“Tālie sēkļi izskatās salīdzinoši pret piekrastes zonu diezgan neskarti un tiešām bioloģiski augstvērtīgi biotopi,” sacīja Fedorovska.
Projektu LIFE REEF jeb "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Hidroekoloģijas institūtu un institūtu “BIOR”.
Sēkļu izpēte dziļjūrā ilgs četrus gadus. Pēc datu apkopošanas tiks atjaunots pašreizējais jūras plānojums, kas ir spēkā līdz 2030. gadam. Tajā iezīmētas dabas aizsardzības teritorijas un saimnieciskās zonas. Taps arī zvejas pārvaldības plāns.
“Mēs veicam šos pētījumus, lai secinātu, vai tur ir bioloģiski augstvērtīgās gruntis, bioloģiski augstvērtīgas un aizsargājamas sugas. Tad mēs droši varam pateikt – nu jā šīs teritorijas varētu veltīt, piemēram, vēja parkiem. Savukārt, ja mēs atrodam, ka tur ir bioloģiski augstvērtīgas teritorijas, tās nebūtu veltāmas ekonomiskiem nolūkiem,” skaidroja projekta LIFE REEF koordinatore Gunta Gabrāne.
Pētījumi seklākos ūdeņos bijuši jau iepriekš un visvairāk izpētīts ir Rīgas līcis. Dziļjūras izpētes projekta piecu gadu budžets ir 4 miljoni eiro. No tiem 60 % sedz Eiropas Komisija.
