Kopš gada sākuma visiem suņiem jābūt apzīmētiem ar mikročipu, kuru ievada dzīvniekam zem ādas, un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Dati rāda, ka novembra beigās Latvija bija reģistrēti vairāk nekā simt tūkstoši suņu (107 705 suņi). Un tas, kā rējēju saimnieki pilda jaunos noteikumus, ir pašvaldību policijas kontrolē.
''Es suni nelaižu vaļā no pavadas, jo to nedrīkst. Tā kā mēs neko nepārkāpjam, pie mums policija klāt nenāk,'' saka Vērmaņdārzā sastaptā bīgla saimniece Oksana. Arī citi parkos sastaptie suņu saimnieki ar policijas pārbaudēm teicās nav saskārušies.
Rīgas pašvaldības policijas dati rāda, ka pagaidām par reģistrēšanas noteikumu neievērošanu ir sodīti 40 suņu saimnieki.
''Par to, ka dzīvnieks nav bijis reģistrēts noteiktajā kārtībā. Neatkarīgi no tā, vai dzīvniekam ir čips, vai viņš ir bijis potēts'' saka policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Mājas un istabas dzīvnieku reģistru Lauksaimniecības datu centrs uzsāka 2012.gadā, un tad gada laikā piereģistrēti apmēram 8000 astaiņi. Reģistra uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elbrete informē, ka šogad ir reģistrēti 41 000 suņu. Latvijas Kinoloģiskās federācijas dati liecinot, ka Rīgā 2005.gadā bijuši aptuveni 50 000 suņu. Ko rāda šodienas statistika – pēc reģistra ir 28 000 suņu.
Pirms 12 gadiem Rīgā bijis arī vairāk iedzīvotāju. Tāpēc Elbrete spriež, ka vairāk nekā puse saimnieku savus suņus gan Rīgā, gan citās pilsētās ir reģistrējuši. Visaktīvākā reģistrēšana bijusi pērnā gada nogalē, jo nu tā kļuva par obligātu. Tagad dati izlīdzinās. Elbrete saka, vidēji mēnesi tagad reģistrē ap 1000 suņu.
Ja aplēses rāda, ka vairāk nekā puse savus suņus ir reģistrējusi, tad kāpēc ir tik maz sodīto?
''Te ir uzreiz jāpiebilst, ka Rīgas pašvaldības policijai sākotnēji bija jāiegādājas čipu lasītāji, lai vispār kontroli varētu veikt. Apmēram vasaras vidū iepirkumu procedūra bija noslēgusies un policijai tika šīs ierīces piegādātas. Līdz ar to tāda aktīvāka kontrole sākās tikai vasarā,'' skaidro Sadovskis.
Viņš norāda, ka policija vēršas vien pie tiem saimniekiem, kuri neievēro arī citas prasības. Piemēram, nenokopj dzīvnieku atstātos izkārnījumus vai parkos tiem ļauj skriet bez pavadas:
''Policijas mērķis nekad nav bijis veikt tādus kā suņu reidus, kur pārbaudītu katru pretimnākošo suni. Šis pārbaudes tiek veiktas tad, kad persona ar savu dzīvnieku nonāk policijas redzeslokā.''
Ņemot vērā lielo aktivitāti, Reģistra uzturēšanas nodaļas vadītāja Elbrete uzskata, ka mājdzīvnieku saimnieki zina par teju gadu spēkā esošo prasību:
''Ja sunīti nekur neizved, ja ar suni nepiedalās izstādēs, ja neaudzē pavairošanai suņus, tad īpašniekam, kam pieder šāds suns, tas no sešu mēnešu vecuma ir jāreģistrē. Tiem īpašniekiem, kuri nodarbojas ar suņu pavairošanu, audzēšanu, viņiem jābūt noreģistrētam, pirms pārdot jaunajam īpašniekam. Pērkot sunīti, viņam jābūt jau reģistrētam uz pārdevēja vārda.''
Ieejot Lauksaimniecības datu centra mājslapā sadaļā „Mājdzīvnieki” suņu saimnieki var pārliecināties, ka viņu mīlulis patiešām ir reģistrēts. To var pārbaudīt, meklētājā ievadot mikročipa 15 zīmju numuru. Tas lasāms suņa pasē. Izmantojot portālu Latvija.lv, saimnieks var mainīt informāciju par, piemēram, dzīvesvietu vai norādīt, ka sunim ir jauns saimnieks. Taču, vedot suni uz obligāto trakumsērgas poti, ziņas par vakcināciju var datu bāzē ievadīt vien veterinārārsts. Elbrete aicina vienmēr pārbaudīt šo informāciju un, ja kādu datu trūkst, par to informēt veterinārārstu, kurš dzīvnieku potējis.
