Gan vietējais laikraksts, gan patversme sociālajos tīklos publicē informāciju par pamestajiem dzīvniekiem. Vietējā sabiedrība gana aktīvi iesaistās šo dzīvnieku saimnieku atrašanā.
Taču saimnieki nereti atsakās nākt pēc saviem dzīvniekiem – suņiem un kaķiem. Viens no iemesliem tam ir maksa, kas gan neesot liela, bet atlīdzināma par dzīvnieka uzturēšanu patversmē un medicīniskajām manipulācijām. Cits iemels ir tas, ka dzīvnieks saimniekam izrādās nevajadzīgs.
“Kāds suns nesen ir klaiņojis starp diviem pagastiem. Viņa saimnieki ir strādājuši Rīgā, un suns bija atstāts sargāt īpašumu. Tas dienām bijis viens, tad izgājis no savas teritorijas un sācis klaiņot. Saimnieki sazvanīti un tā arī pateikuši patversmei, ka tas suns viņiem nav vajadzīgs, lai meklē citu saimnieku,” stāsta Biteniece.
Ar sabiedrības atbalstu gan daļai patversmē nonākušo dzīvnieku izdodas atrast jaunos saimniekus.
Savukārt dzīvniekus pametušos saimniekus īsti sodīt nevar, jo sodi paredzēti tikai par labturības noteikumu pārkāpumiem vai par īpaši nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
