Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Ornitologs: Pēc ietriekšanās stikla ēkās bieži iet bojā strazdi

Pēc ietriekšanās stikla ēkās putnu migrācijas laikā bieži iet bojā strazdi, raidījumam “Vides fakti” norādīja ornitologs Ruslans Matrozis. Parasti stiklotas ēkās ietriecas nelieli putni, no kuriem nosacīti lielākais ir dzenis.

Stiklotas virsmas – logi, ēku fasādes un prettrokšņu barjeras,  ir ļoti bīstamas putniem, īpaši to migrācijas laikā, tāpēc Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina cilvēkus šajā laikā īpaši parūpēties par stiklu drošību.

“Pie mums ir diezgan daudz vietu, kur stiklotas ēkas robežojas ar mežiem, koku grupām, citu ainavu, kas veido tādus apstākļus, ka putni ielido stiklos. Iet bojā parasti mazākie putni – dzenis ir nosacīti lielākais putns, bieži tie ir strazdi, bet vismazākie no cietušajiem putniem ir zeltgalvīši,” norādīja ornitologs Matrozis.

Putnu migrācijas laikā daudzi putni lido pāri pilsētām.

Pie mums visvairāk putnu ir pie jūras, tāpēc jo īpaši aktuāli par stiklotu ēku drošību ir domāt tādās pilsētas kā Rīga, Liepāja un Ventspils.

Pie stiklotām augstceltnēm visā pasaulē dažādu apstākļu dēļ iet bojā tūkstošiem putnu. Putnu ietriekšanās stiklos katru gadu ir konstatējama arī Latvijā.

Šobrīd trūkst precīzu statistikas datu par to, cik putnu ik gadu iet bojā, ietriecoties stiklos, bet viens no sliktākajiem piemēriem bija saistīts ar prettrokšņu barjerām. 2012. gadā par putnu kapsētu dēvētais Vairoga pārvads bija vieta, kur regulāri tika atrasti vairāki miruši putni, jo aizsargstikls bija caurspīdīgs un putni nesaprata, ka to ceļā ir šķērslis, stāstīja Rīgas Domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika.

Lai situāciju mainītu, sākumā uz stikla tika līmētas putnu uzlīmes, taču tas problēmu neatrisināja un putni tik un tā turpināja triekties prettrokšņu sienā. Kā otrs risinājums bija speciāla aizsargtīkla uzstādīšana. “Tīkls ir bijis veiksmīgāks risinājums, taču tagad visos jaunajos projektos kā viens no projektēšanas uzdevumiem ir paredzēt trokšņu aizsargstiklus izstrādāt necaurspīdīgus. Tajos var būt iestrādātas melnas līnijas vai lielākas aplikācijas,” norādīja Rudzika.

Taču stiklu caurredzamība ir tikai viena no problēmām – dezorientējošas putniem ir stikla konstrukcijas, kurās atstarojas debesis un putni tām var mēģināt lidot cauri. Kā norādīja “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, daudz ko šajā ziņā var mainīt augstceltnes konstrukcija. “Trīs gados neesmu piedzīvojis nevienu gadījumu, kad kāds putns būtu ieskrējis ēkā (“Swedbank” centrālajā ēkā “Saules akmens” – red.)  Arī tehniskā daļa, kas uztur māju un rūpējas par tās tehnisko stāvokli, nav ar to saskārusies. Iemesls, visticamāk, slēpjas mājas konstrukcijā, jo tā nav taisna.  Kad ar dronu ēka tika filmēta no ārpuses, mēs redzējām, ka māja viz pa “klucīšiem”, kas nozīmē, ka māja neatstaro apkārtējo vidi,” skaidroja Krops.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt