No locītavu sāpēm cieš arī suņi

Veciem cilvēkiem parādās sāpes locītavās, taču līdzīgas novērojamas arī suņiem. Parasti šīm sāpēm iemesli ir vairāki - liekais svars un pārāk daudz fiziskās aktivitātes, kuras spiež uz locītavām un veic tajās izmaiņas.

Sunim sāpju slieksnis ir daudz augstāks nekā cilvēkam, tādēļ klibošana un sāpju izpausmes redzamas kļūst tikai, kad locītavās jau iestājušās nelabvēlīgas pārmaiņas. Vienīgais veids, kā uzzināt patieso sāpju izraisītāju un atvieglot sunim dzīvi, ir doties pie veterinārārsta un veikt diagnostiku.

10 gadus vecais Teodors un viņa saimniece Kristīne klīnikā ieradās, jo viņa pamanījusi, ka mīlulis sācis klibot. "Apskatīsim ķepiņu, vai nav iedūrumi vai kaut kas vēl. Es mēģinu saliekt kreiso locītavu, te neko nesaka. Saliecu un izstiepju elkoni, vēlreiz saliecu. Liekas, ka nevar pilnībā saliekt," raidījumam "Ķepa uz sirds" rāda veterinārārsts Oskars Kozinda.

Vairākumā gadījumu deģeneratīvās locītavu slimības ir mehāniska skrimšļa nenoturība vai izmaiņas, kas rodas locītavā, dzīvniekam kļūstot vecākam. Deģeneratīvo locītavu slimību grupa ietver tādas pataloģijas kā artroze, osteoartrīts, displāzijas un citas. Visbiežāk tiek bojātas tās locītavas, kuras dzīves laikā ir tikušas pakļautas lielai noslodzei.

Visbiežāk šīs slimības skar vidējo un lielo šķirņu suņus pusmūžā vai jau senioru vecumā. Bieži šo slimību sastop Bernes ganu suņiem, vācu aitu suņiem, rotveileriem, zelta retrīveriem un labradoriem.

"Skrimslis dilst, neatjaunojas. Tuvāk pie kaula, zem skrimšļa līnijas, tas ir ārkārtīgi piesātināts ar nervu galiem un tas ir tas sāpīgākais, jo skrimslī nervu nav un, ja tā plāksnīte ir samazinājusies minimāli, tad tas izraisa sāpes," turpina veterinārs Kozinda.

Ja saimnieks pamana izmaiņas sava suņa uzvedībā, svarīgi ir nekavējoties doties pie veterinārārsta. Jo ātrāk tiks noteikta diagnoze, jo lielāka iespēja, ka ārstēšana būs rezultatīva. 

Sākotnējie klīniskie simptomi ir pavisam nemānāmi. Viegls klibums, nevēlēšanās pastaigāties, grūtības piecelties kājās no guļus stāvokļa. Speciālists gan uzsver, ka ir vairāki faktori, kas veicina šādas deģeneratīvas izmaiņas locītavās. "Liekais svars, kas savukārt tīri mehāniski spiež uz locītavām, kas tās iznēsā, un dažkārt nepārdomātas, pārlieku lielas fiziskās aktivitātes. To laikā it kā skrien un spēlējas, atnāk mājās un sākas izteikts klibums, ir bijusi zināma veida pārpūle," stāsta veterinārs Kozinda.

Lai noteiktu diagnozi un precīzi izvērtētu locītavas struktūru, Teodoram tiek veikts rentgens, kā arī datortomogrāfija. Izmeklējumi rāda, ka Teodoram ir kreisā elkoņa locītavas artroze. Ir izmaiņas kaulu audos, kas veido locītavu, izveidojušies izaugumi, kas ierobežo kustību.

Klīniskie simptomi deģeneratīvajām locītavu slimībām ir ļoti līdzīgi. Tomēr svarīga ir konkrētās slimības diagnostika, jo ārstēšanas veidi un prognozes ļoti atšķiras.

Vienīgais, ko artrozes gadījumā var darīt, ir meklēt iespēju, kā ar šo pataloģiju sadzīvot, izmantojot konservatīvu ārstēšanas metodi.

"Tas sastāv no trīs lielām daļām - samazināt ķermeņa masu, ierobežot fiziskās aktivitātes un izmantot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kas ir domāti locītavu stāvokļa uzlabošanai. Ārstnieciskos nolūkos var izmantot glikozamīnu saturošus preparātus," norāda veterinārārsts Kozinda.

Slimību profilaksei tāpat kā cilvēkiem - arī suņiem ir jāievēro mērena fiziskā slodze un veselīgs uzturs. Savukārt saimniekiem svarīgi laikus pamanīt izmaiņas suņa uzvedībā un vērsties pie veterinārārsta. Jāatceras, ka vecums nav sinonīms vārdam slimības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti