Sākusies mobilā ganāmpulka ceturtā sezona. No ziemas novietnes Augšlīgatnes “Gailīšos'' desmit govis, bullis un tikko dzimis teliņš labprātīgi paši kāpj liellopu pārvadāšanas transportā, lai dotos noganīt Pluču kalna nogāzi.
“Ar mērķi noganīt bioloģiski vērtīgos zālājus tādās vietās, kur [citādi] tas praktiski ir neiespējami. Šajā nogāzē, kur pļaušanas darbi un novākšanas darbi ir ļoti grūti,” pastāstīja Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka asistents Jānis Robiņš.
“Pļaujot mēs nopļaujam visu vienā dienā. Govis tomēr paņem dažādi, ar izlasi – kaut ko apēd, kaut kam ļauj izziedēt. Tas viss notiek pakāpeniski un dabīgāk. Un vēl govis pārnēsā sēklas – apēd vienā vietā puķīti, aiziet citā vietā un izsēj šo puķīti,” skaidroja Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis.
Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka pārstāvji norādīja – liellopu klātbūtne ļaus atjaunot un saglabāt šīs dabīgās pļavas. Liellopi Pluču kalnā uzturēsies vairāk nekā mēnesi. Govīm noēdot vairākus gadus nenopļauto zāli, kas nu jau pārtapusi pamatīgā kūlā, zem šī slāņa vērtīgās augu sēklas beidzot varēs sākt dīgt.
“Pavisam kopā šajā sezonā vienlaicīgi mēs ganīsimies 10 dažādās Latvijas vietās – Jelgava, Sigulda, Rīga, Madona un tepat Līgatnē vēl vienā vietā būs,” pastāstīja Andrušaitis.
“Darbs nemaz nav tik viegls kā liekas – izlaist ārā govis, lai viņas tur ēd. Mums ir tam domātas GPS siksnas, lai varētu izsekot lopiņus. Mums ir jābūt sistēmai, lai zinātu, kur viņas ir un ko viņas dara,” norādīja Robiņš.
Lai arī dažādās vietās Latvijā šādā veidā noganīti jau 450 hektāri pļavu, mobilā ganāmpulka komanda atzīst – par rezultātiem ir pāragri spriest.
Taču pirmie novērojumi jau ir, un uz tiem norādīja mobilā ganāmpulka koordinators: “Tomēr pļavu malu krūmi tiek izēsti, vairs nenāk krūmi iekšā. Tās pļavas mainās. Tiek izēstas zemās vietas, kur varbūt nevar nopļaut.”
Ik sezonu ne tikai pļavas kļūst bagātīgākas, bet arī pats ganāmpulks. Šobrīd kopā ir jau 118 liellopu, kuri arī šovasar ganīsies atjaunojamās pļavās.
