„Es esmu viena no tām šķirotājām, kura to dara konsekventi visu laiku neapstājoties un neskatoties uz visām grūtībām, jo grūti ir šķirot gružus. Es varu izšķirot savus un savu tuvinieku gružus, bet kad man nāk sveši īrnieki-nāk ar dažādiem tikumiem, ar dažādiem ieradumiem, tad ir ļoti grūti,” saka Ārija Kogane.
„Man ir atsevišķi sadzīves gruži. Tie ir tādi, kurus nevar nekur likt vai pārstrādāt - viņi ir vienkārši jāmet ārā, un tie ir ļoti pamatīgi izskatīti, kas ir dažādi atkritumu, bet ko var izmantot otrreiz, es nespēju izmest laukā,” piebilst Kogane.
„Plēves es arī šķiroju. Viņas arī var izmantot. Tad, kad man ir remonts, tās lielās plēves, kur ir vates, kas ir iesaiņotas un visādus iepirkuma maisiņus (..) es viņas vienkārši ielieku tur un salieku atsevišķi. Tad, kad man nāk šķirotāji, viņiem nav jākrāmējas, viņi vienkārši paņem to maisiņu un viņiem arī iet ātrāk,” par saviem šķirošanas paradumiem stāsta Kogane. „Ir arī alus bundžas. Cik cilvēks var izdzert bundžas nedēļas laikā! Par to es arī esmu pārsteigta,” viņa neslēpj.
Savukārt visi organiskie atkritumi nonāk komposta kaudzē, rezultātā kopējais sadzīves atkritumu konteineris ir tukšāks un retāk ir jāizved.
Savukārt atkritumu izvedējiem ir jābrauc uz 150 adresēm un jāsavāc atkritumi. „Ir cilvēku, kuri šķiro. Jaunās mājās ir nolikti speciāli konteineri, kur cilvēki diezgan aktīvi šķiro, bet ir tādi, kuri nemaz nešķiro, paiet garām šķirošanas konteineriem, bet iemet visus gružus vienā kastē,” stāsta atkritumu izvedējs Valdis Mičulis.
Pēcāk atkritumi nonāk šķirošanas rūpnīcā. „Šinī rūpnīcā nonāk atkritumi no vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Tie tiek sadalīti, lai visi atkritumi nenonāktu vienkārši poligona kalnā, bet gan pārstrādē,” piebilst SIA „Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons.
Pirmajā šķirošanas posmā tiek atdalīts stikls, kartons un dažādas drēbes. Tālāk ar magnētu tiek savākti visi metāla atkritumi, pēc tam ar speciālām iekārtām tiek nošķirotas PET pudeles, dažādas jogurta un kefīra pakas un visus šos materiālus vēlāk var pārstrādāt.
Mēneša laikā šajā rūpnīcā tiek sašķiroti 2500 tonnu atkritumu un stundas laikā šajā līnijā tiek sašķiroti 12 tonnas dažādu atkritumu. „No kopējās masas mēs nošķirojam vismaz 15% materiāla, kuru var realizēt tirgū. Pārējo masu mēs sadalām trīs frakcijās, kur vienu ir iespējams dedzināt. Produktīvāk var iegūt gāzi nekā no visiem atkritumiem kopā un attiecīgi pārstrādāt enerģijā un tamlīdzīgi un trešais variants ir tas, ar, kuru tad arī vairs neko nevar izdarīt un tas ir jāaprok poligonā,” saka Karlsons.
„Tālāk visi šie materiāli nonāk pie gala pārstrādātājiem, kuri attiecīgi no šiem materiāliem taisa jaunus materiālus un dod materiāliem otro dzīvi,” norāda Karlsons.
Par sašķiroto atkritumu izvešanu nav jāmaksā, šķirošanas rūpnīcā pēc tam visus sašķirotos atkritumus ir vieglāk sašķirot un poligonos nonāk mazāk atkritumu, un vide ir tīrāka.
