Ežu skaits Lielbritānijā pēdējo 10 gadu laikā samazinājies par 30%, un tagad to kopskaits noslīdējis zem miljona. Turklāt, kā bažījas vides sargātāji – ja nekas nemainīsies, šī tendence tikai turpināsies vēl lielākā ātrumā.
Mazie dzīvnieki ar aso kažociņu pārvietojas tumsas aizsegā un parasti vienā naktī noiet vienu līdz divus kilometrus, meklējot pārtiku un iespēju pāroties. Tomēr eksperti ir nobažījušies, ka pašlaik cilvēku saceltie žogi un betona teritorijas šos maršrutus ievērojami ierobežo, samazinot ežu iespējas izdzīvot un vairoties. "Pašlaik notiek zemes fragmentācija. Cilvēki ceļ žogus, kas ežiem ir nepārvarami. Viņiem nepieciešams šķērsot daudzus jo daudzus dārzus, lai izdzīvotu, un tas rada lielas problēmas. Vēl jārunā par tiešu dabiskās vides zudumu – cilvēki savos dārzos saceļ bruģus. Zaļās zonas pārvērtušās par autostāvvietām un citiem betona laukumiem," skaidro apdraudēto dzīvnieku fonda pārstāvis Henrijs Džonsons.
Un tā ir tikai daļa no problēmām - vēl klāt nāk dažādie pesticīdi, kurus arvien biežāk briti izmanto dārzu iekopšanai. No tiem eži mēdz saslimt un nomirt.
Tāpēc vides aktīvisti aicina iedzīvotājus pieturēties pie tradicionālām dārzu kopšanas metodēm, kā arī izveidot savu dārzu žogos piecpadsmit centimetrus platu caurumu. Šīs ejas savā starpā savienotas maršrutos, veidojot savdabīgu ežu lielceļu. Tas dzīvniekiem ļauj pārvietoties un labi sagatavoties ziemas guļai laikā, kad dārzi ir pilni ar dažādām dabas veltēm un ežu iecienītajiem kukaiņiem.
Aktīvisti arī atgādina, ka ežiem bīstami var būt ugunskuri – sausās sakrautās pagales viņiem kalpo par labu patvērumu un, pirms piešķilt uguni, labāk pārliecināties, vai tur nav noslēpies ezis. Lielbritānijā šis brīdinājums ir īpaši aktuāls tieši pašlaik, jo 5. novembrī gaidāma tā sauktā ugunskuru nakts. Tajā tiek atzīmēta neveiksmīgā 1605.gada šaujampulvera sazvērestība, kad sazvērnieki bija plānojuši uzspridzināt Anglijas parlamenta ēku līdz ar deputātiem un karali.
