Dienas ziņas

Jaunas biznesa idejas Kārsavas novadā

Dienas ziņas

Miera skrējiens šogad šķērso Latgali

Liedes upe Jaungulbenē - salīdzinoši tīra, taču arī atkritumu netrūkst

Pētnieki secina, ka pēdējos gados upes aizaug, it īpaši mazās ūdensteces. Visbiežāk to tecējumu kavē koku sanesumi un dažādi cilvēku atstāti atkritumi. Tas rada negatīvu ietekmi uz upju ekosistēmu, kā arī zivju un citu ūdens iemītnieku populāciju. Šāda aina paveras arī Jaungulbenes pagasta Liedes upē, kas ir viena no Aiviekstes pietekām. Vides entuziasti upi sākuši attīrīt, vienlaikus izzinot arī tās bioloģisko daudzveidību.

Liedes upē rūc motorzāģis, rosās jaunieši un vides entuziasti. Viņi attīra upi no koku sanesumiem, kas atsevišķos posmos pilnībā bremzē ūdens plūsmu un tādējādi negatīvi ietekmē upes ekosistēmu. Ir vietas, kur šķēršļi ir pat vairākus metrus gari, un tajos slēpjas ne tikai vēži un citi ūdens iemītnieki, bet arī cilvēku atstātie atkritumi.

“Atradām riteni, kas bija pie saknes. Te tiek atrasti zābaki, čības, sandales, botas, maisiņi, pudeles. Pudelēs ir vēži," saka projekta "Kuš! Zāle aug!" dalībnieks Kārlis Valts Linde.

“Tas vien liecina par upes tīrību, jo vēži nedzīvo ļoti piesārņotās upēs, tā kā šī upe diezgan tīra, arī spriežot pēc tā, cik atkritumus esam savākuši," bilst vēl viens projekta dalībnieks Ralfs Siliņš.

Pirms upes attīrīšanas projekta dalībnieki pārbaudīja arī ūdenes kvalitāti, kas šobrīd ir salīdzinoši laba.

Par to liecina arī tur sastopamie augi un dzīvnieki. Upē manīts pat platspīļu vēzis, kas Latvijā ir aizsargājams. Tomēr eksperti uzskata, ka bioloģiskā daudzveidība varētu būt vēl lielāka, jo aizsprostu dēļ lašveidīgās zivis netiek uz savām nārsta vietām un samazinās arī upes pašattīrīšanās spēja.

“Mēs redzam, ka šajā gadījumā zem blīvā noēnojuma tā upe ir kļuvusi plata un sekla," atzīmē nodibinājuma "Gaujas fonds" pārstāve Vita Žīgure. "Agrākajās fotogrāfijās ir redzams, ka šeit ir bijušas daudz vairāk atklātās vietas. Viņa ir bijusi daudz šaurāka un ar straujāku ūdeni. Upei atjaunojot tecējumu, viņai atjaunojas arī pašattīrīšanās spēja. Šobrīd šī upe sāk attīrīt gan to, ko cilvēks viņā atstājis, nu sakārtojas," saka Žīgure.

“Ja nebūs mazo upju, nebūs arī Daugavas, nebūs arī lielo upju. Mēs esam pieraduši skatīties uz upi kā uz kaut ko tādu - ārpus sevis esošu. Bet es tā iedomājos, ka viņa tāda dzīva būtne un kā viņa tagad jūtas. Ka viņai būtībā kā tāda asinsrite - tas ir tā, kā cilvēkam trombus paņem nost. Tas ir līdzīgi, ka tu paņem tos aizsprostus nost, un viņai tā asinsrite aiziet. Tu pilnīgi redzi, ka viņa sāk kustēties, viņa sāk elpot.”

Liedes upes attīrīšana ir viena no projekta “Kuš!Zāle aug” aktivitātēm, ko ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu realizē biedrība „Dēms”. Tās mērķis - ne vien apzināt  bioloģisko daudzveidību Vidzemē, bet veicināt arī sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti