Kopumā oficiāli valstī reģistrēto dižkoku skaits jau pārsniedzis 11 500 koku, no kuriem 954 šāds statuss piešķirts 2020. gadā.
No pērn reģistrētajiem dižkokiem trešā daļa bija parastā priede (Pinus sylvestris), trešdaļa – parastais ozols (Quercus robur). Visraženākais koks bija 10,1 metru apkārtmēru sasniegusī papele (Populus spp.), ko, apsekojot teritoriju Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, atklāja un reģistrēja DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Sintija Balode. Savukārt Vidzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Rūta Zepa dabas liegumā “Gaujienas priedes” uzmērīja un reģistrēja 46 valsts nozīmes dižkokus – parastās priedes apkārtmērā no 2,5 līdz 3,5 metriem.
Atpazīstamības nolūkā jaunajiem dižkokiem DAP piestiprina informatīvu zīmi “Ozollapu” jeb dižkoka statusa apliecinājumu. Jāpiebilst gan, ka aizsargājami ir arī tie koki, kas ir sasnieguši noteiktos kritērijus, bet pie kuriem vēl nav piestiprināta informatīvā zīme.
Lai novērstu dižkoka augšanai nelabvēlīgu apstākļu radīšanu, arī teritorija zem koka vainaga, kā arī 10 metru plata josla ap to ir noteikta kā īpaši aizsargājama teritorija.
Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām.
Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem – apkārtmēru vai augstumu. Tas nozīmē, ka par dižkoku var kļūt ne tikai ozols, liepa, kļava vai priede, bet gan jebkurš koks no Latvijā augošajām 54 vietējām vai svešzemju sugām. Piemēram, lai kļūtu par dižkoku, baltajam vītolam (Salix alba) jāsasniedz 4,5 metru apkārtmēru, bet kadiķim (Juniperus communis) – tikai 0,8 metru apkārtmēru un rietumu tūjai (Thuja occidentalis) – 1,5 metru apkārtmēru.
“Dižkoki ir neatņemama Latvijas dabas vērtība. Kā dižākie savas sugas pārstāvji tie ir vērtīgs zinātnisku pētījumu objekts un nozīmīga ainavas sastāvdaļa. Dižkoki kalpo kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām. Daudzi no tiem ir vēstures notikumu liecinieki, līdz ar to uzskatāmi ne tikai par dabas, bet arī kultūrvēsturisku vērtību,” pauda DAP ģenerāldirektors, dendrologs Andrejs Svilāns.
Aizsargājamā koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst apdraudējumu, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus. Nociršanai nepieciešama DAP rakstiska atļauja.
Ziņot par potenciālajiem dižkokiem var gan zemes īpašnieks, gan jebkurš iedzīvotājs, kurš atrodoties dabā ir novērojis statusam atbilstošu koku. Iesniegt savu pieteikumu iespējams DAP veidotajā dižkoku reģistrācijas rīkā.
