Vides fakti

Gada notikumi vides jautājumos

Vides fakti

Vai esam gatavi maksāt par dabas takām?

Svētku uguņošana

Ko svētku uguņošana viensētā var nodarīt dabai un dzīvniekiem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai arī publiska jaungada uguņošana Covid-19 pandēmijas dēl šogad ir atcelta, privātpersonām salūtu organizēt joprojām ir atļauts. Taču der zināt, ka viensētu uguņošana, pēc speciālistu teiktā,  atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz dabu un dzīvniekiem.

Tā kā privātpersonas uguņošanu parasti rīko ārpus apdzīvotām vietām, to efekts var būt dažāds. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs norādīja, ka viens no negatīvajiem salūtu aspektiem ir to radītie atkritumi: “Jebkura izšauta raķete, uzspridzināta plaukšķene rada atkritumus. Tas nav labākais, kas var notikt meža ainavā. Tāpēc viss, kas tiek izšauts, iespēju robežās ir jāsavāc”.

Lielu ietekmi šādas aktivitātes atstāj arī uz mājdzīvniekiem. Dzīvnieku uzvedības speciāliste un “PetCity” veterinārārste Jevgēnija Ostroga stāstīja, ka līdz ar katru piedzīvoto uguņošanu suni izvest pastaigā var būt arvien grūtāk: 

Uguņošana ietekmē visu dzīvnieka dzīves kvalitāti. Tas skar ne tikai brīdi, kad dzīvnieks to dzird un redz.

Dzīvniekam ar augstu stresa līmeni tiek bojāta imunitāte, kā arī attīstās dažādas slimības, piemēram, gastroenteroloģiskās slimības, urīnceļu slimības un daudzas citas problēmas. Piemēram, dzīvniekam ar neiroloģiskiem traucējumiem var saasināties lēkmes”.

Nevar arī aizmirst, ka uguņošanas dēļ daudzi dzīvnieki pazūd un pat iet bojā. “Sliktākais veids, kā palīdzēt dzīvniekam pārdzīvot salūtu, ir atstāt viņu vienu pašu mājās vai atdot svešiem cilvēkiem, lai pieskata. Sunim ir svarīga drošības bāze, kas ir viņa mājas un viņa īpašnieks,” norādīja  Ostroga. 

Uguņošanas laikā mājdzīvniekam ir augsts stresa un adrenalīna pieplūdums, kā rezultātā dzīvnieks no mājām var aizskriet pat 50 kilometru attālumā un neatrast atpakaļceļu.

Putniem svētku uguņošana var izvērsties letāli. Ornitoloģe Inga Freiberga stāstīja, ka putnu masveida nāve šādos gadījumos nav reta parādība: “Putni pēc jaunā gada sagaidīšanas pēkšņi sāk krist beigti no debesīm, jo kaut kur netālu no uguņošanas vietas ir gulējuši un izbijušies. Skaņas un gaismas dezorientēti, tie mēģina kaut kur aizbēgt, taču nespējot to izdarīt, triecas apkārt esošajos priekšmetos”. Tā kā putniem var būt grūtības izdzīvot vietās, kur nav pieraduši nakšņot un baroties, speciālisti aicina nerīkot uguņošanu parkos, mežu un ūdenstilpņu tuvumā. Portālā Manabalss.lv ir savāktas gandrīz 10 tūkstoš balsis, lai aizliegtu svētku uguņošanu. 

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti