Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Province: «Pērles kopiena»

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Odi»

Kāpēc odi tik nejauki džinkst? «Aizliegtais paņēmiens» pēta, kuri pretodu līdzekļi patiešām darbojas

Kāpēc asinis vajag tikai odu mātītēm, bet odu tēviņi ir veģetārieši? Kāpēc odus jūtam, bet ērces ne? Un kāpēc viņi tik nejauki džinkst? Kā notiek odu pētīšana? Vai daudzie veikalu plauktos izliktie pretodu līdzekļi vispār strādā? Dažādi izmēri, dažādi raksturi un asinskārās mātītes - Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Odi" iepazina Latvijas odu armiju.

ĪSUMĀ:

Lūk, dažādi aerosoli, ziedes un krēmi, pūšami un smērējami, visādas eļļiņas, vēl smaržojošas aproces un pat plāksteri, tad arī visādas sveces un kūpināmas spirāles, un vēl visam klāt modernās tehnoloģijas: ultravioletās gaismas lampas un ultraskaņas ierīces. Pretodu arsenāls, jāsaka, ir iespaidīgs.

Taču, pirms to likt lietā, jāiepazīst pretinieks – Latvijas odu armija. Kopā 33 sugas, augumā no pieciem līdz septiņiem milimetriem.

Bioloģijas zinātņu doktors, entomologs un arī odu pētnieks Voldemārs Spuņģis par odu pētīšanas procesu sacīja tā: "Sākumā, protams, tie ir jānoķer, bet vietā, kur ir to mākonis, tas nav pārlieku sarežģīti."

Kad odi ir noķerti, tie dodas jau uz smalkāku izpēti: mikroskopos tiek precīzi noteiktas odu sugas, piefiksēts areāls, kur tās konstatētas, tiek veiktas arī analīzes, vai gadījumā ods nepārnēsā kādu slimību. Šoreiz starp Spuņģa noķertajiem odiem ir tikai divas sugas, lai gan Latvijā kopā sastaptas 33. Protams, lielākajai daļai cilvēku tās visas šķiet vienādas.

Spuņģis pastāstīja: "Odus var atšķirt tikai speciālists. Tur ir viena problēma. Ja tas ir tēviņš, to atšķir pēc dzimumorgāniem. Tas ir diezgan droši. Ar mātītēm ir tā: ja viņām ir tikai dējeklis, kur nav nekādu struktūru, viņas nosaka pēc zvīņām. Pēc zvīņu izvietojuma, pēc zvīņu krāsas. Zvīņas var būt koši melnas, baltas, dzeltenas, var būt zeltainas un var būt tīri pelēkas."

Ne visiem odiem ir latviskie nosaukumi, un tos atpazīst pēc latīniskajiem. Visizplatītākais Latvijā ir parastais ods jeb Culex pipiens, bet par visdaiļāko varētu nominēt Culiste annulata – ar pumpainiem spārniņiem, augumā brašāks par parasto.

Taču ne izskats vien tos atšķir. Katrai sugai, izrādās, ir arī sava skaņas frekvence, kurā tie sīc, lai piesaistītu savas sugas partnerus. Jā, odi sīc ne tāpēc, lai kaitinātu cilvēkus.

Katrai sugai esot arī savs raksturs. Spuņģis par odu sugu raksturiem paskaidroja: "Vieni ir kautrīgie, kas tuvāk pie kājām ir, varbūt arī tur pie apaviem labāka smarža ir, spēcīgāka. Ir tādi, kuri atlido un ilgi taustās, mēģina atrast, kur ir tā gardākā vieta. Un ir tādi, kuri nāk bliezienā tev virsū un momentā sūc asinis."

Pie mums visizplatītākais parastais ods ir mazliet uzmanīgs un samērā kautrīgs. "Viņi tur kaut kur pa apakšu visbiežāk dzīvojas."

Asinis sūc tikai mātītes, tēviņi - veģetārieši un botāniķi

Odu pētnieks pastāstīja, ka mātītes asinis sūc, jo tām olu produkcijai vajag olbaltumvielas, bet tēviņa vienīgā misija ir apaugļot mātīti. Asinis vajag, lai dotu dzīvību nākamajām paaudzēm. It kā varot iztikt arī, dzerot tikai augu nektāru, taču pēc kārtīgas asiņu porcijas nāk pamatīgāks dzimtas turpinājums. Spuņģis norādīja – ja māte nav ēdusi asinis, tad izdēj dažas olas, bet pēc asiņu maltītes – 30 olas.

Ola, kāpurs, kūniņa un ods. Ja ir silts laiks, tad viss šis attīstības posms ilgst aptuveni pusmēnesi.

Odi pārtiek arī no savvaļas zīdītāju un putnu asinīm. Kā ods var noķert putnu? Piemēram, tiekot klāt to mazuļiem, kuri nekur vēl nevar aizlidot.

"Ja viņš ir pliks, neapspalvojies, tad odam ir ļoti labi apstākļi; ja viņš ir apspalvojies, tad parasti sūc kaut kur ap acīm. Tur, kur nav spalvu. Viņiem ir visādas viltības, lai tiktu pie asinīm," paskaidroja odu pētnieks.

Odu mātītes pārzina arī meža zvēru vājās vietas un mielojas galvenokārt ap acīm, ap purnu, jo visur citur ir bieza vilna, bet oda snuķītis ir visai īss, divi līdz trīs milimetri, tāpēc tas cauri vilnai līdz ādai netiek.

Kas odam garšo, un kāpēc kodums niez?

Bet cilvēkiem nav ne vilnas, ne biezas ādas – ļoti ērts kumoss.

Odu pētnieks uzskaita vairākas lietas, kā odi saprot, ka tuvumā ir kas ēdams: upura kustība, tā izdalītais siltums, arī elpošanas rezultātā izdalītā ogļskābā gāze un sviedru aromāts.

Izrādās arī, ka odi savu snuķi tēmē noteiktā vietā. Spuņģis paskaidroja: "Ja ods apsēžas uz tevis, vajag pavērot, jo viņš vispirms ar kājām izgaršo, kur ir sviedru dziedzeris, un tikai tad viņš tajā vietā dur."

Ja mēs vienkārši odam trauciņā ielietu asinis, viņš dzertu? Spuņģis atbildēja: "Es domāju, ka ne. (..) Tāpēc, ka tā viņš nejūt asins smaržu. Nejūt to asins smaržu, un viņam nav visi trīs lielie kairinājumi, lai viņš dotos sūkt asinis."

Odu kodumi sāp un niez tāpēc, ka ods, sūcot asinis, pamanās upurī ielaist savas siekalas, taču tām atšķirībā no ērcēm nav anestezējošu īpašību. Organisms, saskaroties ar ko nepazīstamu, sāk reaģēt. Un mazās devās tas pat nav slikti.

"Jo vairāk odi kož, jo mūsu organismam vairāk jācīnās, mums paaugstinās nespecifiskās imunitātes līmenis. Man arī ir tā, ka pavasarī pa reizei uzmetas pumpas, bet vasarā vairs nemetas, jo man imunitātes līmenis pacelts," sacīja Spuņģis.

Lai reakcija vasarā uz odu kodumiem būtu mērenāka, ir vērts ļaut tiem pakost jau pavasarī.

Bojārs dodas barot Latvijas parastos odus

Pētnieks devās prom, bet "Aizliegtā paņēmiena" komanda palika Ķemeros viens pret vienu ar Latvijas parastajiem odiem. Pirms sākt vilkt ārā līdzpaņemto pretodu artilēriju, protams, vispirms jāpārbauda, vai tie tiešām ir tik traki, kā runā, un vai odiem raidījuma veidotāji vispār interesē. Un vai odus interesē raidījuma veidotājs Guntis Bojārs?

Noteikums: mierīga pagulēšana uz sedziņas svaigā gaisā mežiņā piecas minūtes, sist un kaut odus nedrīkst.

Ar katru sekundi Bojārs odus ''aizrāva'' arvien vairāk... kājas, rokas, seja, kakls, galva. No vienas puses, šausmas, bet, no otras, – šādu pusdienu odu mātītēm, šķiet, ilgi nav bijis, tāpēc solās būt pamatīgs jauno odu metiens.

Runā, ka ir cilvēki, kuri odus saista vairāk. Šāda sakarība pat meklēta starp dažādām cilvēka asins grupām, un kāds pētījums to arī apliecina, ka odiem visvairāk tīk 0 asinsgrupas cilvēki. Tas nav gluži saistīts ar pašām asinīm, bet ar šo cilvēku tipu DNS, kas ražo arī dažādus ķīmiskos signālus, tostarp pienskābi, ko odi varētu sajust.

Par nelaimi, Bojāram ir tieši 0 asins grupa...

Vai tas var būt dzīvībai bīstami?

Piecas minūtes tika pārciestas, bet dažas odu mātītes ar sūkšanu aizrāvās tik ļoti, ka nespēja vairs aizlidot. Ja būtu desmit minūtes, pusstunda vai stunda, vai cilvēks varētu arī nomirt?

To "Aizliegtais paņēmiens" vaicāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģei Ievai Cīrulei.

Viņa pastāstīja: "Pret asinssūcēju siekalās esošajām olbaltumvielām cilvēkam var veidoties paaugstināta jutība jeb alerģija vai arī toksiska reakcija. Tā diemžēl var būt, kā ar jebkuru citu vielu, kas organismam liekas kā kaut kas svešs, un tas sāk tā dīvaini traki reaģēt. Un tās izpausmes var būt pumpas, izsitumi, pūslīši, pat lieli pūšļi. Parasti tie parādās kādu sešu līdz 12 stundu laikā pēc kukaiņu uzbrukuma.

Bet, līdzīgi kā ar visām citām alerģijām, - ja ir atkārtots kontakts, lēnām organisms pierod un tā reakcija mazinās. Tāpēc arī tas tiešām ir pamatoti, tā kā ar visām alerģijām, – laikam ritot, tās mazinās. Tāpēc arī, ja pavasarī, maijā ir drausmīga reakcija uz odiem, uz vasaras otro galu kaut kā tie odi palikuši tādi draudzīgāki. Nē, cilvēka organisms sāk jau atpazīt to briesmoni un vairs tā nereaģē."

Ievainojamākie ir bērni, kuru imunitāte vēl veidojas, tomēr pārlieku satraukties nevajadzētu.

"Ir dažas ļoti vienkāršas lietas. Tātad, ja viss, kas ir sarkans, piepampis vai niezošs,  –  palīdz vēss ūdens, vēsa duša, vēsa pelde ļoti atvieglos," sacīja Cīrule.

Tāpat arī var uzsmērēt cinku saturošu krēmu, kas mazina niezi. Ja ļoti niez un ja tas traucē gulēt naktīs, tad ir pretalerģijas tabletes, kuras bez receptes var nopirkt aptiekās.

"Aizliegtais paņēmiens" ziņoja: 2005. gadā Latvijā gan bija situācija, kad no dažādu knišļu kodumiem un to atstātiem toksīniem masveidā mira govis. Aizdomas krita uz miģelēm, sīkām mušiņām, kuru mātītes arī barojas ar asinīm. Turklāt tās dzīvniekiem var nodot arī katarālā drudža jeb zilās mēles slimību.

Latvijas odi ir visai nekaitīgi, bet kā ir pasaulē?

Cilvēkam Latvijā odi lielākoties rada tikai pumpas un niezošu diskomfortu, bet siltajās zemēs izplata arī slimības, kas var nopietni kaitēt cilvēkam.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Antra Bormane paskaidroja, ka odi pasaulē pārnēsā Denges drudzi, malāriju, Rietumnīlas vīrusu, dzelteno drudzi. "Bija arī pāris gadus atpakaļ tāda ļoti zināma slimība kā Zikas vīrusa slimība un čikuguņjas drudzis. Šīs visas slimības pārsvarā ir sastopamas tropu joslās, Āzijā, Āfrikā un arī diezgan daudz Dienvidamerikā."

Vieglākās šo slimību formas: drudzis, galvassāpes, locītavu sāpes, bet ir arī letāli iznākumi. Latvijā līdz šim ir konstatēti ievesti šo slimību gadījumi, bet te uz vietas īsti šīs slimības pārnēsāt odi nevarot.

Epidemioloģe paskaidroja, kāpēc tā: "Pirmkārt, mums ir vēsi apstākļi, un mums nav pielāgots klimats malārijas plazmodija attīstībai. Tur ir nepieciešams karstums, jo tas pārsvarā ir tropu joslās. Un mums nav arī šo malārijas slimnieku, no kuriem odi varētu dabūt, tāpēc arī mums malārijas nav.''

Bet kā ar koronavīrusu un HIV? Bormane paskaidroja: "Pasaules Veselības organizācija (PVO) apstiprina, ka nav tas iespējams. Nav gan liecību par to, ka odi pārnēsātu šīs slimības, gan arī tas nav iespējams, jo pētījumi ir bijuši gan ar koronavīrusiem, gan arī ar HIV. Tā kā to PVO ir stingri, noteikti pateikusi, ka nevar pārnēsāt."

Kas ir pretodu līdzekļu sastāvā?

Viena no pamatvielām, kas tiek izmantota šajos līdzekļos, ir ķīmiska viela ar apzīmējumu DEET, ko savulaik radīja militārām vajadzībām, karojot tropu zonās un baidoties no odu pārnēsātajām slimībām.

Ķīmiķe Linda Pudnika skaidroja: "DEET jeb dietiltoluamīds ir savienojums, kurš pretinsektu līdzekļos bloķē smaržu receptorus kukaiņiem. Viņi nevar sajust cilvēku izdalītos sviedrus, līdz ar to arī elpu, un viņi nelido mums klāt. No drošības viedokļa šis savienojums cilvēkam ir drošs. Jā, tas nelielā mērā var nonākt asinsritē, bet tas izvadās caur urīnu, tāpēc no tā nav jābaidās. Runājot par koncentrācijām, ar DEET ir svarīgi, ja līdzeklis domāts bērnam, izvēlēties tieši bērnam, jo tur DEET koncentrācija būs mazāka."

DEET koncentrācija līdzekļos mēdz būt robežās no pieciem līdz 30%. Jo ilgāka iedarbība, jo augstāka DEET koncentrācija. Lai arī nereti pret šo vielu ir aizspriedumi, gan ASV, gan Eiropas veselības organizācijas atzinušas to par drošu.

Otra viela, kas arī tiek plaši izmantotu pretodu līdzekļos, ir ikaridīns vai pikaridīns.

Pudnika norādīja, ka no ķīmiskā viedokļa tas ir mazliet maigāks nekā DEET un to biežāk iesaka, jo tam nav specifiskas smaržas, kā arī tas ir vieglāk klājams uz ādas. Tas arī mazāk nonāk asinsritē.

"Ir veikti pētījumi par kancerogenitāti un estrogēnam līdzīgu aktivitātes pētīšanu. Abi savienojumi ir pilnīgi droši. Bet, nu, jā, nevar noslēpt to, ka tas tiek asinsritē, bet tas izvadās. Un pikaridīnu iesaka arī tādēļ vairāk, ka tam ir nepieciešama mazāka koncentrācija. Tas jau pie desmit procentu koncentrācijas dos tādu pašu efektu kā DEET pie 30," sacīja ķīmiķe.

Tikmēr DEET esot efektīvāks pret ērcēm.

Eksperiments: došanās kaujā, apbruņojoties ar pretodu līdzekļiem

Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" izmēģināja abus – gan DEET, gan pikaridīnu uz abām kājām un kreisās rokas.

Vēl ir pieejami dažādi līdzekļi ar dabīgām ēteriskajām eļļām, tāpēc "Aizliegtais paņēmiens" pēc internetā atrastas receptes vienu līdzekli pagatavoja paši, sajaucot kokosriekstu eļļu ar nīma eļļu, kas tiek iegūta no nīma koka augļu sēklām. Nīma eļļai piedēvē dažādas antibakteriālas īpašības, un tās sastāvā esot arī azadiraktīns, kas nepatīkot insektiem. Eļļai ir rūgta smarža, tā mazliet ož pēc ķiplokiem un sīpoliem. Šāds paštaisīts kokteilis tika uzklāts uz Bojāra labās rokas.

Veikalos nopērkamas ir arī Itālijā ražotas salvetes pret odiem, kas atgādina parastās mitrās salvetes, taču to sastāvā esošās ēteriskās eļļas nepatikšot odiem. Ar tiem tika iezieķēta Bojāra seja.

Un tālāk došanās cīņā. Atkal jāiztur piecas minūtes. Drīz vien atklājās, ka itāļu salvetēm ir teju pretējs efekts, Bojāram šķita, ka tās odus pievilina. Varbūt pie vainas Bojāra seja, ne līdzeklis?

To raidījuma veidotāji centās noskaidrot ar citu līdzekli. Salvešu atliekas tika nomazgātas, un uz sejas uzklāts līdzeklis, kura sastāvā ir pikaridīns... un odi rimās, žužināja apkārt, bet uz sejas vairs nesēdās.

Tātad pikaridīns strādā, strādā arī pretodu līdzekļi ar DEET, un strādā arī kokosriekstu un nīma eļļas kokteilis, kas ir uz labās rokas.

Bet cik ilgi?

Divas stundas vēlāk pēc pretodu līdzekļu uzklāšanas Bojārs atkal devās uz vietu, kur odu bija daudz.

Seja un kājas, kā arī kreisā roka, uz kurām bija pretodu līdzekļi ar sintētiskajām vielām DEET un pikaridīnu, aizvien odus neinteresēja. Seja gan ir ļoti vilinoša, tomēr odi nesēdās. Bet labā roka, uz kuras bija dabiskā ziede, kokosriekstu un nīma eļļas maisījums, gan bija pazaudējusi savu aizsardzību. Acīmredzot, eļļas aromāts izgaroja, tāpēc bija jāsmērē vēl.

"Aizliegtais paņēmiens" veica vēl vienu eksperimentu, piedāvājot odiem deguna priekšā noliktas svaigas asinis, kur kukainim nebūtu jāpūlas, durot un kādu sāpinot. Entomologs Spuņģis gan iepriekš prognozēja, ka odi tās nedzers. Un tiešām – nekādas intereses. Pat noķerts ods, kuru teju ar muti aizvirzīja uz bļodu, nebija ieinteresēts. Nedzēra un viss, lai gan pirms brīža vēl kāri bija nometies uz operatora kakla.

Vai odi vairīsies no ēteriskajām svecēm, vai tos spēs aizbiedēt ultraskaņa? Un cik liela jēga būs no pretodu aprocēm? Arī to centās noskaidrot raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Izrādās, pretodu cīņā ražotāji ir ļoti radoši, tāpēc raidījums ķērās arī pie ēterisko eļļu aproču un pie apģērba pielīmējamu citronellas plāksteru pārbaudes. Pielīmējot pie apģērba, tos vajagot pakasīt kā loterijas biļeti, un tad no to izdalītās smaržas odiem būšot nelabi, solīts uz iepakojuma.

Sacīts, darīts! Eksperimentam pievienojās jauna varone Krista, jo Bojārs jau bija apstrādāts un apsmidzināts, bet Krista vēl svaiga un nesakosta. Jau iepriekš tika pārbaudīts, ka odiem patīk arī viņa. Kristai tika uzlikta viena un otra aproce, pielīmēts arī plāksteris, tad atlika tikai vērot.

Teikt, ka odi Kristai lidoja ar līkumu, gluži nevarētu. Secinājums – Krista odiem patika tik ļoti, ka ne aproces, ne plāksteri tos apturēt tomēr nespēja.

Tālāk "Aizliegtais paņēmiens" talkā ņēma atlikušo pretodu artilēriju: ultraskaņu, ultravioletās gaismas lampu, arī dūmu sveces un vēl kūpināmas spirāles. Krista devās uz odu pilno vietu mežiņā, kur vēl nesen gulēja Bojārs.

Ultraskaņas ierīce, pieslēdzama pie elektrības, gaismiņa deg, ierīce strādā, cilvēka ausij skaņa nav īsti dzirdama, bet odiem būtu jāšķiet, ka tuvumā ir sikspārņi, tāpēc jāmūk, jo sikspārņi odus braši ēdot.

Hmm... nekā. Ne bēg, neko. Varbūt pakurli? Sikspārnis it kā lido tuvāk, taču odi ir gatavi pat mirt no sikspārņa, bet no gardā kumosa Kristas tomēr neatkāpjas.

Jāatzīmē, ka šī metode kā mazticama jau pirms daudziem gadiem atzīta arī no zinātnieku puses.

Entomologs Bārts Knolls, kurš vada Nīderlandes Malārijas fonda konsultatīvo padomi, teicis – nav nekādu zinātnisko pierādījumu, ka ultraskaņa atbaida odus, vēstīja britu medijs BBC.

Tālāk raidījums pārbaudīja ultravioletās (UV) gaismas lampas, kas paredzētas lietošanai gan iekštelpās, gan ārā. Aprakstā teikts: "Lampa izstaro UV gaismu ar viļņa garumu 365 nanometri, kas rada vienmērīgu gaismas sadalījumu. Ierīce ir testēta vairākos laboratorijas pētījumos, kuri pierādījuši, ka violetais starojums ir visefektīvākais odu piesaistē. Tas ir tāpēc, ka purpura krāsa viņiem ir pievilcīgāka nekā, piemēram, cilvēka ķermeņa izstarotie infrasarkanie stari. Gaismas piesaistīts, ods lido lampas vidū, kur to gaida augstsprieguma metāla režģis."

Nav gan minēts, lampa darbojas naktī vai dienā.

Atklājās, ka odiem šī lampa īpaši neiet pie sirds. Varbūt ir pārāk gaišs, lai izceltos lampas pievilcīgais starojums, vai arī varbūt odi ir pusakli un to īsti neredz?

Odiem Krista viennozīmīgi patika labāk par lampu.

Arī šis odu atbaidīšanas veids ir analizēts pasaulē. Šādas lampas var iznīcināt kukaiņus, kam tiešām patīk šī gaisma, bet odu un asinssūcēju mušu nav gluži šajā sarakstā, vēstīja ASV medijs "New York Times".

"Delavēras Universitātes pētījumā desmit nedēļu laikā tika izsekotas sešas pretodu lampas un atklāts, ka no nogalinātajiem 13 789 kukaiņiem tikai 31 bija kukainis asinssūcējs, tostarp odi, kas bija tikai 0,22 procenti no kopskaita."

Tomēr arī pēc šīs neveiksmes "Aizliegtais paņēmiens" nepadevās, jo vēl bija jāizmēģina pretodu ēterisko eļļu sveces ar citronellas smaržu.

Lielākās sveces dūmoja un nedaudz bija sajūtama arī citrona smarža. Raidījums secināja, ka pašā dūmu zonā odi tomēr sāka rimties. Varētu pat teikt, ka šīs sveces strādā, vienīgi, kad papūta vējiņš, dūmi devās citur un odi jau atkal bija klāt.

Kā pēdējais ir kūpināmās spirāles ar citronzāli.

Mazs treniņš, lai uzstādītu un lai aizdedzinātu, un spirāle sāka kūpēt kā vīraka kociņš – ar nelielu dūmu strūklu. Spirāles izdalītā smarža bija pat ļoti izteikta. Citiem tā varētu pat nepatikt. Izrādās, tā nepatika arī odiem, un tie uzkrītoši sāka atkāpties. Dažs vēl mirkli pēc iekūpināšanas pielidoja, bet pēc brīža eksperimenta vieta jau bija teju vai tīra no tiem.

Līdzīgs novērojums ir arī mūziķei, producentei un režisorei Dacei Pūcei, kura ar odiem regulāri karo un cīnās Košragā pie Baltijas jūras.

"Mums ir visi iespējamie pūšamie sapirkti, stāv uz terases. Piemēram, Jāņos visi to vien dara, kā pūšas. Un, piemēram, kad mēs ēdam uz terases brokastis, vislabākais līdzeklis, ko mēs esam sapratuši, kas strādā reāli, ir tāds, ko kvēpina, ko dedzina. Tā kā sandalkoks viņš smaržo nedaudz."

Viņas pieredze rāda, ka spirāles ir vienīgais, kas strādā un aizbiedē odus. "Bet visi tie pūšamie... (..) Nav tā, ka baigi man patīk. Viņi tā bišķi smird, smirdoņa ir. Un pat nekā nestrādā ideāli. Nav tā, ka odi bēg projām."

Pūce sacīja: "Tās sveces arī neko nedod. Ir tādas sveces. Tās arī pilnīgi var izmest miskastē. Tā citronella, tā kā pēc citrusa smaržo – tās arī neko nedod. Mēs visu esam izmēģinājuši. Šis ir vienīgais, kas strādā, tās spirāles."

Ko saka aromterapeite?

Aromterapeite Inga Millere norādīja: "Tātad ēteriskās esences ir vielas, bioloģiski aktīvas vielas, kuras augi izstrādā, lai nodrošinātu savā izdzīvošanā vai savā dzīves procesā trīs funkcijas. Pirmkārt, lai nodrošinātu vairošanās funkciju. Tādējādi augi izstrādā šīs ēteriskās esences, lai piesaistītu kukaiņus, kas viņus tālāk apputeksnētu. Tālāk, lai izdzīvotu, jo augi nevar, piemēram, paslēpties no lietus, no vēja, no dažādiem kukaiņiem. Un trešā funkcija ir, lai aizsargātos no visiem mikroorganismiem, parazītiem, vīrusiem, sēnītēm, odiem vai kaut kādiem citiem insektiem, kas varētu šo augu sabojāt.

Tās ir trīs galvenās funkcijas, kādēļ augi vispār izstrādā šīs ēteriskās esences. Nu, lūk, un tad tieši šo aizsargfunkciju arī cilvēki ir iemācījušies izmantot savā labā."

Un spēcīga citrona smarža odiem it kā nepatīkot. Vēl arī krustnagliņas...

Millere paskaidroja: "Ja mēs aizbraucam kaut kur uz dienvidaustrumāziju, uz Austrāliju, tur ir pilns ar insektiem, kuri visi vēlas cilvēkiem uzbrukt un augiem uzbrukt. Tāpēc arī aktīvās sastāvdaļas, kuras ir ēteriskajās esencēs, ir tā saucamie terpēnu aldehīdi, un viņiem visiem ir tāda ļoti īpatnēja, līdzīga smarža, kuri smaržo nedaudz kā citrons, nedaudz rūgtāka šī smarža, bet viņa ir arī nedaudz tāda salkani rūgta, bet arī kairinoša smarža."

No vienas puses, dabīgie līdzekļi ir labāki, jo cilvēka organisms tos labāk saprot, bet, no otras puses, – arī uz dabiskiem līdzekļiem katra indivīda reakcija var būt citādāka.

"Vienalga, vai tas ir dabīgs komponents vai sintētisks komponents, tas var izraisīt gan ādas kairinājumu, gan ādas apsārtumu, gan niezi," uzsvēra aromterapeite.

Pret odiem var mēģināt eksperimentēt arī ar Latvijā augošiem augiem, piemēram, ar piparmētru. Dzirdēts arī, ka odiem nepatīkot lupstājs, bet...

"Ir arī jāatceras, ka tā viena no ēterisko eļļu funkcijām ir kukaiņu pievilināšana. Tātad mēs varam panākt pretēju efektu. Odi, piemēram, muks projām, bet savukārt bites vai lapsenes nāks cilvēkam klāt. Es tomēr neesmu veikusi tādus pētījumus. Tas jau ir katra cilvēka paša ziņā, veikt šādus eksperimentus vai ne. Bet šajā brīdī mūsu augi ir ļoti daudz smaržojoši, viņiem siltajā laikā ir daudz šīs ēteriskās esences," viņa pauda.

Cik šogad būs odu?

LTV Laika ziņu redaktors Toms Bricis paskaidroja: "No meteoroloģiskā viedokļa raugoties, ja patiesi ir tā, un viss liek domāt, ka ir tā, kā entomologi saka, ka odi un dažādi knišļi vairojas mitrumā un siltumā un, kas svarīgākais — daudz peļķu, augsts ūdens līmenis upēs un grāvjos, kas tātad palielina pieejamo laukumu, kur vairoties —, tad šis gads tiešām ir ļoti atbilstošs."

Bricis atgādināja, ka maijā nokrišņu daudzums, piemēram, Vidzemē, dažās vietās bija gandrīz trīskārtīgi no visa mēneša normas. Un arī tagad, jūnijā, pirms Jāņiem, ir bijuši pērkona negaisi, kas atsevišķās vietās ir nesuši ļoti daudz nokrišņu.

Nokrišņu mazāk par normu kopš pavasara ir Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, pārsvarā Kuldīgas, Talsu, Dundagas apkaimē.

"Tur ir lijis maz un laiks tiešām ir bijis sauss, līdz ar to var pieņemt, ka apstākļi, lai vairotos dažādi knišļi, ir sliktāki," norādīja Bricis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt