Bioloģiskā saimniekošana nozīmē zemāku ražu un sarežģītāku darbu, taču samazina lauksaimniecības radīto ietekmi uz vidi. Pāreja uz šādu saimniekošanas veidu nav vienkārša, vērtēja jaunie zemnieki.
"Šobrīd tas ir diezgan sāpīgs jautājums," atzina Rudzītis.
"Es uzskatu tā, ka ir jābūt līdzsvaram starp bioloģisko [saimniekošanu] un konvencionālo, jo ir jāļauj cilvēkam izvēlēties, ko viņš vēlas," viņš turpināja.
Lauksaimnieks uzsvēra, ka bioloģiskā pārtika ir dārgāka, tāpēc ne visi var to atļauties, līdz ar to ir jāturpina strādāt ar konvencionālajām un integrētajām saimniekošanas metodēm, lai patērētājs varētu izvēlēties cenu ziņā to, ko var atļauties.
"Es domāju, ka mums ir jāstrādā tajā virzienā, ko patērētājs vēlas, patērētāja interesēs," piekrita Lellis.
"Ja patērētājs vēlas lētu pārtiku, tas nozīmē, ka tā būs konvencionālā vai integrētā, jo to ir lētāk saražot.
Ja mēs gribam visu bioloģiski, cilvēkiem ir jāpērk šī bioloģiskā pārtika – ja būs pieprasījums, būs jāveido piedāvājums," viņš turpināja.
Lellis atzina, ka savu saimniecību uz pilnībā bioloģisko pārorientēt varētu tikai tad, ja būtu liels pieprasījums, taču šobrīd neredz, ka tas būtu iespējams.
"Tikai tā mēs varam attīstīties uz bioloģisko saimniekošanu, jo pagaidām, vismaz Latvijas ietvarā, es redzu, ka cilvēki vēlas lētu pārtiku," viņš vērtēja.
Lauksaimnieki norādīja, ka, lai gan atbalsta videi draudzīgākas saimniekošanas metodes, arī viņiem ir jāspēj nopelnīt.
"Mēs tomēr strādājam vairāk kā astoņas stundas dienā, mums laukos arī gribas dzīvot, gribas normālā mašīnā aizbraukt uz pilsētu, normālas drēbes vilkt un tā tālāk, līdz ar to mēs nevaram strādāt par lētiem grašiem, zem pašizmaksām," viņš skaidroja.
Rudzītis atklāja, ka, augot minerālmēslu cenām, jau tagad realizē risinājumus, kā sadarboties ar citiem uzņēmējiem, lai reizē ietaupītu un samazinātu ķīmisko vielu lietošanu.
"Mums ir izdevīgi tas, ka esam netālu no Allažu muižas, kur ir viena no lielākajām cūkkopības saimniecībām Latvijā, tad mums ir ļoti laba iespēja iegūt digestātu, kas ir izraudzēta biomasa, no kā ir iegūta biogāze. To pēcproduktu iegūstam mēs, ko mēs lejam arī uz laukiem, un tur ir visi NPK [slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K)], trūdvielas un viss labais, kas augam vajadzīgs," viņš stāstīja.
