Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Izstrādā vadlīnijas upju apsaimniekošanā

Izstrādā vadlīnijas upju apsaimniekošanā

Lai palīdzētu saglabāt ūdens kvalitāti un dzīvo organismu daudzveidību top nacionāla mēroga vadlīnijas ūdenssaimniecību apsaimniekošanā. Nosakot pamatprincipus, liela nozīmē ir tam, lai būtu ilgtermiņa redzējums.

Iepriekšējie pētījumi jau ir apliecinājuši, ka pirms vairākiem desmitiem gadu un arī vēl šodien nepārdomātas rīcības dēļ ūdenstilpju kvalitāte ir cietusi. Tagad pastiprināti diskutē par ūdenstilpju bioloģiskās daudzveidības  atjaunošanu  gan upēs, gan ezeros.

Upju pētnieks Andris Viesturs Urtāns rāda, kā pat noteku grāvjos iespējams saskatīt dzīvos organismus. Bieži vien saimnieki nepievērš vērību grāvju sakārtošanai, norāda pētnieks, taču vismaz 10 sakopti kvadrātmetri, izveidojot straujteci, spēj attīrīt viena cilvēka radīto piesārņojumu. Apdzīvotās vietās Latvijā centralizētās attīrīšanas iekārtas būvē, ja iedzīvotāju skaits sasniedz divus tūkstošus, tāpēc daudzviet mazapdzīvotās vietās notekūdeņu grāvji ir kā attīrīšanas iekārtu prototips.

“Ja mēs varam šādu grāvi izkopt, izveidot viņam atbilstošu apaugumu, arī gultne paveidotos, tad viņā parādītos un dzīvotu gan ūdeņu bezmugurkaulnieki, gan zivis, gan viņa varētu būt arī vieta, kas attīra tavus ūdeņus,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes projektu nodaļas eksperts, upju pētnieks Andris Viesturs Urtāns.

Izkopjot grāvjus, uzlabojas arī ūdens kvalitāte kopējā upju ūdensbaseina tīklojumā. Urtāns skaidro, ka ūdens kvalitāte upēs ir indikators, kā apsaimniekoti lauki un meži, jo tas ietekmē upes aizaugumu un tajā mītošos dzīvos organismus. “Upju izpēte vai ūdens kvalitātes noteikšana neliecina tikai par upi, bet arī par daudz plašāku teritoriju,” norāda Urtāns.

Citur pasaulē pieņemts, ka upes krastus sakārto blakus esošās teritorijas saimnieks, un šādu pieredzi vēlas ieviest arī Latvijā. Lai cilvēki kļūtu izglītotāki par upju nozīmi dabā, pašlaik tiek izstrādāts nacionāla mēroga dokuments par ūdenssaimniecību apsaimniekošanu. Tās būs vadlīnijas, kas skaidro dabas resursu ekonomiskāku izmantošanu, saglabājot bioloģisko daudzveidību.

“Tiks izdotas atsevišķās grāmatās gan par jūras piekrasti, pļavām, mežiem, purviem, ūdeņiem un atsegumiem,” piebilst Urtāns.

“Lai tas būtu kā obligāti. Lai ne tikai no valsts, bet arī mans godaprāts būtu, ka es lepotos ar to, ka šis upes krasts būs skaisti sakopts,” papildina Dabas aizsardzības pārvaldes īpašumu apsaimniekotājs Gintars Rubenis.

Pēc vadlīniju izstrādāšanas dokumentu apstiprinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Plānots, ka iedzīvotājiem tas būs pieejams jau nākamā gada sākumā.

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti