Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Izstrādāts dabas aizsardzības plāns Bernātu dabas parkam

Izstrādā dabas aizsardzības plānu Bernātu dabas parkam

Nīcas novadā Bernātu kāpās jūras krastā pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā bija iecerēts būvēt kūrortu, bet šie plāni nepiepildījās. Tagad tapis Bernātu parka aizsardzības plāns, un daži vietējie iedzīvotāji tikai priecājas, ka ciemats nav kļuvis par lielu kūrortu. 

Ieceri Bernātu kāpās būvēt kūrortu apliecina arī Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes teiktie akmenī kaltie vārdi. Tolaik dažādu apstākļu dēļ tas nepiepildījās. Arī mūsdienās tas nebūtu iespējams, jo kopš deviņdesmitajiem gadiem, lai aizsargātu unikālo piekrasti, izveidota dabas parka teritorija ar valsts nozīmes dabas liegumu. Nupat pabeigta Bernātu parka dabas aizsardzības plāna izstrāde.  

Labi vien ir, ka nepiepildījās Latvijas pirmā prezidenta Čakstes vēlējums, ka Bernātos jābūt kūrortam, atzīst ''Kalnmaļu'' mājas saimniece Aina Pūķe.  Atpūtnieku tāpat esot pilni meži. Arī pašai īpašumi dabas parka teritorijā, par ko saņemot maksājumus.

Bernātu dabas parka teritorija ir 795 hektāru platībā. Lielākās vērtības - priežu meži, kāpas, smilšu pludmales, piekrastes augu daudzveidība un savdabīgā piekrastes ainava. Dabas parka teritorijā ir 140 zemju īpašnieki, tostarp 30 hektāri pieder Nīcas novada pašvaldībai.

Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis stāsta, ka pašvaldība plānojusi iekārtot dabas takas ar interesantiem vides objektiem, “cerībā, ka varbūt mūsu darbības dos stimulu uzņēmējdarbībai”.

Nupat izstrādātais un domē apstiprinātais Dabas aizsardzības plāns Bernātu dabas parkam esot visoptimālākais, atzīst pašvaldības vadītājs. Šoreiz izdevies rast kompromisu gan starp zemju īpašnieku, gan dabas aizstāvju vēlmēm un vajadzībām, kas izpalicis iepriekšējā 2004.gada plānā.

Dabas parka funkcionālais zonējums  būtiski nav mainījies jaunajā plānā. Šoreiz  vairāk vērības pievērsts jūras krasta erozijai. Prognozes liecina, ka pēc gadiem 10 Bernātos jūra būs ieskalojusi vismaz 30 metrus sauszemes, ar ko nāksies rēķināties zemju īpašniekiem.

Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Strazdiņa saka, ka ''jāļauj jūrai paņemt to, ko tā ņem”.

“Visa krasta piekraste savā starpā ir ļoti saistīta. Ja šo krastu nostiprinātu, tad erozijas risks būtu daudz augstāks blakus teritorijai,” skaidro Strazdiņa.

Šobrīd Nīcas novada pašvaldība kopā ar Kurzemes plānošanas reģionu strādā pie piebraucamo vietu infrastruktūras sakārtošanas projekta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti