Ēku izgaismošana naktī apdraud sikspārņu populāciju

Ēku izgaismošana naktī apdraud sikspārņu populāciju, liecina pētnieku novērojumi Latvijā un citviet. Turklāt gaismā tie ir vieglāk pamanāmi un kļūst par ātru ēsmu plēsējiem. Nepārdomāta ēku izgaismošana Latvijā ir izraisījusi vienas dīķa nakts sikspārņu kolonijas izzušanu un īpatņu skaita samazināšanos vismaz divās kolonijās. Tādēļ, plānojot funkcionālos un dekoratīvos ēku apgaismojumus, zinātnieki aicina neizgaismojot ēkas, īpaši baznīcas no visām pusēm.

Ēku izgaismošana naktī apdraud sikspārņu populācijuSintija Ambote

    “Tā ir ļoti īpaša aizsargājama suga, un Latvija var lepoties, ka mums ir zināms ļoti liels skaits koloniju. Ņemot vērā, ka viņi dzīvo cilvēku celtnēs, tad, protams, tur saskaras cilvēku un sikspārņu intereses,” stāsta sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.

    Dīķa nakts sikspārnis ir suga, kas veido kolonijas un mitinās lielās ēkās. Šādās vietās var pulcēties pat līdz vairākiem simtiem mātīšu, turpat dzimst mazuļi, un sikspārņi ēkas aizņem no maija līdz septembrim. Pētnieks stāsta, ka

    liela daļa šo nakts dzīvnieku par savām vasaras mājām izvēlas tieši baznīcas.

    Lai gan tās ir stabilas mītnes ar ilgu mūžu, sikspārņu labklājību tajās aizvien vairāk apdraud ēku izgaismošana.

    “Tā ir problēma, kuru apzina visā pasaulē, tā nav jauna problēma, taču problēma ir apgaismošanas intensitāte, kas lielā ātrumā pieaug visā pasaulē, arī Latvijā. Baznīcas, kuras agrāk nebija apgaismotas, šobrīd tiek apgaismotas. Pašlaik ne daudzas no tām, kurās mīt sikspārņi, taču tur, kur tas notiek, ir novērojamas uzvedības izmaiņas,” zina stāstīt Pētersons.

    Nevēlamākais efekts ir, piemēram, ja baznīca apgaismota no visām pusēm, tad sikspārnim nav neviena tumša kakta, kur tie varētu izlidot ārā. Tad sikspārņu kolonija var vienkārši pamest lielo ēku.

    “Ja viņiem ir iespēja izlidot kādā tumšākā vietā, tad viņi maina izlidošanas laiku. Taču, ja baznīcas apkārtne kļuvusi gaišāka, tad pētījumi rāda, ka sikspārņi izlido vēlāk naktī un samazinās viņu medīšanas iespēju laiks īsajās vasaras naktīs. Tas ir svarīgi arī no mazuļu barošanas viedokļa, un viņi nokļūst neizdevīgākā situācijā,” skaidro Pētersons.

    Pētnieks stāsta, ka

    nepārdomāta ēku izgaismošana Latvijā ir izraisījusi vienas dīķa nakts sikspārņu kolonijas izzušanu un īpatņu skaita ievērojamu samazināšanos vismaz divās kolonijās.

    “Mums ir tā, ka no tām kolonijām vairums ir Latgales un Sēlijas baznīcās, galvenokārt katoļu baznīcas. Un no tām apmēram 25, kas mums ir zināmas, 5 vai 6 ir apgaismotas. Ir arī tādas, kur apgaismota tikai daļa ēkas, bet ir arī, piemēram, Dagdas baznīca, kur agrāk bijusi ļoti liela sikspārņu kolonija, bet kopš ēkas apgaismošanas no visām pusēm, mēs tur saskaitām tikai 10 sikspārņus, un arī tie izlido ļoti vēlu naktīs. Iepriekš tur dzīvojuši vairāki simti sikspārņu kolonijā, tie bija 80., 90. gadi un tagad pēdējos gados, pētot koloniju, mēs redzam ka ir ievērojami mazāk. Protams, apgaismojums nav vienīgais iemesls, bet ir skaidrs, ka tas ietekmē,” stāsta Pētersons.

    Sikspārņu populācijas samazināšanās problēmas un iespējamie apdraudējumi aktualizēti arī Dabas skaitīšanas ietvaros, veidojot šīs sugas aizsardzības plānu, kuru varēs izpētīt arī baznīcu īpašnieki vai pašvaldības, lai meklētu līdzās pastāvēšanas risinājumus.

    “Ir arī baznīcas, kuras apgaismo tikai gada tumšākajā laikā, piemēram, pašlaik uz Ziemassvētkiem tā nav problēma, jo sikspārņu nav šajā laikā. Tā kā viens varētu būt tā sezonalitāte. Un otrs – ievērot, lai apgaismošana nenotiktu tajā laikā, kad ēkā mīt sikspārņi. Un vēl var būt kompromiss, ka tajās vietās, kur viņi izlido, ko mēs – eksperti varam parādīt, vismaz tur noņemt prožektoru.

    Cilvēks jūtas neomulīgi tumsā, kaut kur ārpusē, mežā vai kur citur. Bet sikspārnim ir pretēji – viņš jūtas ļoti slikti un nedroši apgaismotā vietā.

    Problēma ir plašāka arī ar dažādu ūdenskrātuvju izgaismošanu vai parku apgaismošanu, tad šīs vietas sikspārņiem tiek atņemtas kā viņu dabīgās barošanās vietas,” skaidro pētnieks.

    Sugas aizsardzības plānam jābūt gatavam marta beigās, un tie būs pieejami publiski Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

    Dīķa naktssikspārnis ir īpaši aizsargājama suga, kuras populāciju ir sarežģīti apzināt, tie vairāk pētīti Latgalē, un novērojumos tiek lēsti ap 10 tūkstoši indivīdu, kas patlaban vēl mitinās Latvijā.

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti