Portālā arsuni.lv gan uzņēmējs, gan arī valsts vai pašvaldības iestāde var norādīt, ka pie viņiem suņi nav problēma. Sarakstā ir viesnīcas, kafejnīcas, veikaliņi, veikali, ēstuves, dabas takas, parki. Šādu vietu ir diezgan daudz, piemēram, “Zvaigznes ABC” grāmatnīcas. Apgāda “Zvaigzne ABC” mārketinga nodaļas vadītājs Gints Balodis stāstīja, ka par suņiem līdz šim neviens nav sūdzējies.
Ar suni var doties arī uz “Senukai” veikaliem, arī uz “Depo”, kur tirgo ne tikai celtniecības un mājas preces, bet arī pārtikas produktus. “Depo” mārketinga direktore Evita Jurjāne-Nelsone skaidroja, ka veikalā pārtika ir tikai iepakojumos, un “mēs uzticamies saviem klientiem, ka viņi spēj uzņemties atbildību par saviem dzīvnieciņiem”. Līdz šim “Depo” bijusi tikai pozitīva pieredze un nebijis neviena starpgadījuma, stāstīja veikalu ķēdes pārstāve.
Suns var iet iekšā arī vairākās kafejnīcās un restorānos Rīgā, pasta nodaļās. Ar katru gadu šādu vietu Latvijā kļūst arvien vairāk, taču daudzi labi pazīstami zīmoli tomēr šajā sarakstā nav atrodami.
Tobim pozitīvā pieredze Francijā
Ivars ar suņiem kopā iet uz darbu, iet arī uz brīvdabas koncertiem, kafejnīcām. Cilvēki reaģē dažādi.
“Rundāles pilī bijām pagājušajā gadā, aizbraucām skatīties rozes, kas zied. Mēs aizejam un sakām, vai varam iet ar sunīti. Tante, kas tirgo biļetes, saka - jā, jūs varat iet. Mēs nopērkam biļetes, ejam uz turieni, mums pasaka - ar suņiem iekšā nedrīkst iet, jo vajag uzpurni. Es saku, - nu, kur viņam uzpurni! Nu, paskatieties! Un es gribēju teikt, vai tad jums arī ir uzpurnis vajadzīgs? Bet es to nepateicu, jo man bija it kā kauns, bet es kaut ko tamlīdzīgu pateicu un viņa nosarka, un saka - nu, labi, ejiet iekšā,” atcerējās Ivars.
Tobis bijis arī Francijā, un tur viņš labi uzņemts visur. “Tobis ir pieradis uzreiz uz krēsla uzlēkt. Tad gan mums vienreiz aizrādīja, tur bija tādi smuki krēsli, viņš uzreiz uzlēca, un tad pateica, lai viņš nokāpj nost, es domāju, nu tagad būs ziepes.
Nē, mums atnesa dvielīti, uzlika uz tā krēsla dvielīti, un Tobis varēja kāpt atpakaļ,” stāstīja Ivars.
“Alfa”: nest drīkst, staigāt nedrīkst
Lielveikalā “Alfa” suni drīkst ienest, bet pats viņš staigāt pa tirdzniecības centru nedrīkst.
“Alfas” vadītāja Liene Apine skaidroja, ka “ne visi mājdzīvnieku saimnieki spēj kontrolēt savus mīluļus, citiem dzīvniekiem atrašanās šādās vietās var radīt papildu stresu un neprognozējamu uzvedību, ir cilvēki, kuriem ir bailes no suņiem. Tā kā nav iespējams izvērtēt katru gadījumu atsevišķi, tad drošības un veselības nolūkos mājdzīvnieku atrašanās veikalā nav atļauta”.
Nacionālais mākslas muzejs: suni nevar pat ienest
Muzeja darbinieces steidza paziņot, ka ar suņiem lai te nemaz nedomā tuvoties. Suņus ieteikts atstāt ārpusē, jo ir iekšējie kārtības noteikumi. Muzejā suns nevar tikt arī, ja saimnieks viņu nes rokās.
Muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā Una Sedleniece skaidroja, ka šādi noteikumi pieņemti, jo “dzīvnieku uzvedība ir tomēr neprognozējama un tādējādi dzīvnieki ir potenciāls apdraudējums mākslas darbu saglabātībai”.
Gaismas pils lasītavas suņiem nepieejamas
Bibliotēkā suņiem ieeja liegta. Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts skaidroja, ka “suns līdz ar sevi ienes telpā un vidē arī zināma veida atmosfēru, nu, tagad es runāju par to pozīciju, kādēļ mēs vienkārši suņus neielaižam lasītavās un bibliotēkā. Jā, iespējams, suns ienes arī aromātu, un tas var traucēt citiem lasītājiem, citiem cilvēkiem, ir cilvēki, kuriem var būt arī alerģija pret suņa spalvu. Taču galvenā prioritāte bibliotēkas gadījumā ir fondu saglabāšana”.
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēkas sargā no suņiem
Brīvdabas muzeja darbinieks pie ieejas paziņoja, ka ar suņiem ieeja liegta, jo tas ir muzejs un tādi esot Rīgas noteikumi.
Brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Igors Ziemelis raidījumam telefoniski skaidroja, ka “Rīgas pilsētas noteikumi liedz masu pasākumos atrasties suņiem”.
“Mums ir bijuši diemžēl gadījumi, kad maziņš sunītis uzrej mazam bērniņam un tas raud, vai liels sunītis pienāk pie lielas, simtgadīgas mājas, paceļ kājiņu, un zināt, ko izdara ar mājiņu.
Mēs nevaram arī visiem suņiem izstaigāt līdzi pa visiem 87 hektāriem. Ja sunītis sēž kastītē un netiek laists ārā, tad nekādu pretenziju nevar būt, bet, ja viņu laiž ārā, tad ir tāda situācija, ceru, ka saprotama,” skaidroja Ziemelis.
Rīgas noteikumos gan teikts, ka publiskās vietās aizliegts no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00 vest pastaigā suni bez pavadas publiskajos apstādījumos, izņemot speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas, vest suni pastaigā bērniem paredzētās rotaļu un izklaides vietās un sporta laukumos.
Tērvetes dabas parkā aiz saviem mīluļiem jāsavāc
Tērvetes rūķu mežā administrācija pret suņiem neiebilst, ar noteikumu, ka tiem jābūt pavadā un aiz viņiem jāsavāc atstātais.
Tērvetes dabas parka tūrisma informācijas centra vadītāja Lilita Kauste stāstīja, ka parka noteikumi paredz, ka suns ir jāved pavadiņā un ir jābūt uzpurnim. “Protams, mazam sunim, ko var klēpī paņemt, mēs nerunājam par uzpurni, tomēr suns, kas iet ar savām četrām kājām, jābūt uzpurnim,” stāstīja Kauste.
“Mēs arī sastopamies ar ļoti daudziem suņu īpašniekiem, kuri protestē pret to un, protams, mums cenšas iestāstīt, ka suns ir mīļš un jauks. Mēs visi saprotam, ka suns ir mīļš un jauks, un tāds viņš arī ir,
bet vienkārši var būt situācija, kad viņš noreaģē mazliet savādāk, nekā saimnieks ir domājis,” skaidroja Kauste.
Viesnīcās suņi “izmaksā” ap 15 eiro
Portālā arsuni.lv norādītas vairākas viesnīcas, viesu nami, kā arī kempingi, kur suņi nav problēma. Bet dažās viesnīcās par suņiem jāmaksā.
Viesnīcā “AC hotels” Rīgā var uzturēties ar suņiem, kuru svars nepārsniedz 15 kilogramus, bet par katru suni jāmaksā 25 eiro par nakti. Viesnīcā “Radisson Blue Elizabete” par abiem suņiem jāsamaksā 30 eiro. Arī viesnīcā “Radisson Blue Daugava” ar suni jāmaksā 15 eiro.
Veikalos – aizliegts
“Rimi” un “Maxima” veikalos ar suņiem ieiet aizliegts un par to arī vēsta zīme pie durvīm. Arī “Ikea” suņus neielaiž, jo tur ir restorāni.
“Rimi” skaidroja, ka dzīvnieku atrašanos pārtikas veikalos ierobežo Eiropas Savienības regulas noteikumi,
“kas saistīti ar to, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, apstrādes un uzglabāšanas vietām”.
“Ikea” norādīja, ka ir ne tikai veikals, bet arī restorāns, “tāpēc, lai varētu izpildīt visas higiēnas, drošības un kvalitātes prasības, mēs diemžēl nevaram veikalā ielaist mājdzīvniekus”.
“Maxima” arī skaidroja, ka liela daļa preču ir vaļējas, piemēram, augļi vai dārzeņi, vai atsevišķos veikalos arī cepumi, tāpēc higiēnas apstākļu dēļ suņus veikalā nelaiž, lai suņa akots nenonāktu produktos.
Tikmēr kafejnīcā “Drama Burger” suņiem ļauj ieiet un pat atnes palūgto ūdeni. Bet Dzirnavu ielas “Lido” uz durvīm ir zīme, ka ar suņiem nedrīkst un patiešām iekšā darbinieces sacīja, ka suns iekšā var atrasties, tikai ja tas sēž savā speciālajā somiņā.
Noteikumi neliedz suņiem atrasties veikalos
Izrādās, noteikumi nav gluži tik skarbi, tie nosaka, ka suņi, tāpat kā cilvēki no ielas, nedrīkstētu iet virtuvē.
Normatīvajos aktos noteikts, ka uzņēmumā jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, pārstrādes un uzglabāšanas vietām.
Jārūpējas arī, lai tiktu ievērotu higiēnas prasības attiecībā uz veikalu plauktos izlikto produkciju – kā cilvēku, tā arī dzīvnieku gadījumā. Jāievēro iepirkumu grozu un ratiņu tīrība, un,
ja tas viss ir, tad katrs uzņēmums pats var noteikt, vai ļaut nākt ar suni vai ne.
Veterinārārsts Kristaps Reķis raidījumam atzina, ka suns neko sliktu veikalā ienest nevar un “vienīgais, kā suns var apdraudēt veikalu, ir, ja kāds mats no viņa izkrīt un ielido kādos vaļējos ēdiena traukos un pārtikas produktos”.
“Pamatā ir mazie suņi, kas tiek nesti somās un kaut kādos ratiņos vesti.
Bet tā viņš neko nevar piesārņot, vairāk ēdienu var piesārņot pats cilvēks, kurš, visticamāk, rokas nav mazgājis, kā vajag. Mēs pieejam pie augļu stenda, mums vajag visus ābolus izspaidīt, izcilāt…” norādīja Reķis.
Viņš arī stāstīja, ka ir “ļoti maz slimību, kuras mēs viens otram varam nodot - cilvēks sunim, suns cilvēkam vai jebkuram citam dzīvniekam”.
Suns un saimnieks jāskolo
Taču tajā pašā laikā ārsts norādīja, ka, atļaujot visu, risks varētu būt dzīvnieki, kas nav pieraduši pie cilvēkiem jeb nav socializēti.
“Ir ēdiena smaržas riņķī, ar baloniem iet, balons sprāgst, suns var rauties atpakaļ. Ļoti daudzi sabīstas no tā, ka suns var virsū uzgrūsties. Un tad sākās bļaušana, histērija, panika, un beigās suns, kurš vispār nekad nevienam nav kodis, pēkšņi histērijā kādam iekampj,” iespējamu bīstamu situāciju ieskicēja Reķis.
“Es kā vetārsts saku - kož visi suņi. Ja suns nekož, tā ir zivs vai tas ir kaut kas cits, bet arī zivs kož, visi kož. Kož visi, tikai kurā brīdī viņš tiek izprovocēts uz košanu…” sacīja vetārsts.
Vēl suns var satikties ar citu suni un arī aizstāvēties vai izrādīt nepatiku un iekost. Suņi ir jāskolo, un paši saimnieki arī, taču Latvijā tā nav ierasta prakse vest dzīvniekus uz suņu skolām.
Lai ietu sabiedrībā, gan cilvēkam, gan arī sunim ir jāprot uzvesties, un suņu gadījumā šis noteikums - audzināšana un laba uzvedība - sākas no suņu saimnieka atbildības.
Šveicē, piemēram, ir jāiet kursos, lai vispār tiktu pie suņa un varētu viņu turēt. Ir ļoti strikti noteikumi, kā var turēt suni. Suni nevar atstāt vienu pašu mājās ilgāk par četrām stundām, par ko var nosūdzēt kaimiņi. Galvenais, kas tiek mācīts Skandināvijā un arī Šveicē, ka suns nedrīkst izrādīt bailes. Tas nozīmē, ka suņi nerej, viņi netrako, viņi nelec virsū. Un tad ar suņiem drīkst iet gandrīz visur.
