Nereti kasīšanos un nelielus izsitumus dzīvniekam mēs mēdzam norakstīt uz blusām vai kādu nenozīmīgu kaiti, bet patiesībā cēlonis var būt pavisam cits, proti, alerģija. Ar to dzīvnieks var pēkšņi saslimt, pat tad, ja visu ziemu ir juties lieliski.
"Sākot no ziedputekšņiem, kas nāk no kokiem, turpinot ar dažādām stiebrzālēm, kas aug un plaukst, un veido putekšņu daudzumu, turpinot ar putekļiem un pārtikas alergēniem," par alerģijas izraisītājiem stāsta veterinārārsts Normunds Fjodorovs un turpina: "Tie ir ādas parazīti jeb blusas un ērces. Visizplatītākā parazītu alerģija ir blusu alerģija."
Pavasarī ļoti bieži nākas secināt, ka, piemēram, kaķu klepus ir tiešā veidā saistīts ar alerģisku reakciju, kura ir aktivizējusies pavasarī. Savukārt, sunim, piemēram, izejot pastaigāt zaļā pļavā, ja viņam ir izteikta alerģija uz stiebru zālēm, var veidoties spēcīga ādas reakcija, kur kādi izsitumi parādās.
To, vai dzīvnieks ir alerģisks, var noteikt ar alergotesta palīdzību.
Alerģiskam dzīvniekam pēc pastaigas parkā vai laiskošanās dārzā, var parādīties tūlītējas pazīmes.
"Piemēram, pietūcis purniņš, pietūkums zem acīm, apsārtušas ausis, apsārtusi pavēdere. To visu varētu ievērot atnākot mājās. Arī šī ziema bija raksturīga ar ļoti sausu gaisu ārā, līdz ar to, vēl sausāku gaisu, nekā parasti istabās, kā rezultātā daudziem dzīvniekiem aktivizējās astmatiskās reakcijas," veterinārārsts stāsta LTV raidījumam "'Ķepa uz sirds".
Nedaudz vēlāk parādās tādas pazīmes, kā nieze un izsitumi. Var veidoties spēcīga acu asarošana un ādas iekaisumi no blusu kodumiem.
Alerģija var būt arī kā palaidējmehānisms citām slimībām, kas var izpausties pat ļoti smagi, skarot dzīvnieka iekšējo orgānu darbību.
Ieteicams savlaicīgi veikt profilaksi gan, mēģinot izvairīties no pastaigām konkrētās vietās, gan izvēloties rūpīgāku pārtiku, ko dot dzīvniekam, lai šo kopējās alerģijas daudzumu samazinātu, gan arī dot medikamentus. Tāpat pastāvīgi jāvēdina māja un telpās jāuztur mitrāks gaiss.
Svarīgi atcerēties, ka pavasarī modušās un aktīvi darboties sākušas ērces. Mājas mīluļiem katru gadu pieaug risks saslimt ar babēzijām – vienšūnas organismiem, kuras izplata ērces ar savām siekalām.
Tie ir organismi, kuri parazitē asins šūnās un, uzturoties organismā, paaugstina risku aiziet bojā ļoti ātrā laikā.
Šobrīd būtu vēlams pievērst uzmanību pretērču aprūpei. Tai noder speciāli pilieni skaustā vai kakla siksnas un aerosoli. Pēc pastaigas ieteicams rūpīgi pārbaudīt sava dzīvnieka kažoku.
Vairumu no alerģiju izraisītajām reakcijām var ārstēt ar vienu zvanu vetārstam, kā arī mājas apstākļos. Bet, ja dzīvniekam nepaliek labāk, nekavējoties jādodas pie ārsta.
