Dobeles Amatu mājā smaržo pēc rudens un āboliem, kas auguši Augļkopības institūta dārzā. Zinātnieku lielākais lepnums -galdiņš ar jaunajām Latvijas šķirnēm. Astoņas no tām izveidojuši Augļkopības institūta zinātnieki, vēl tikpat daudz kolēģi Pūrē.
"Vairumam no ābelēm augļi ļoti labi glabājas, lielākoties izturīgākas pret slimībām, un arī kokus ir ļoti viegli veidot, viegli audzēt, un augļi parasti ir garšīgāki nekā vecajām šķirnēm," stāsta Augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.
Komercdārzos apritē ir ap 30 šķirņu ābolu, un tikai reta valsts Eiropā var lepoties ar šādu škirņu daudzveidību.
"Pašlaik pirmais numurs ir vecajai lietuviešu šķirnei 'Auksis', bet gan jau mūsu latviešu šķirnes panāks," saka Ikase.
Līdzās sārtvaidžiem izstādē ir arī bumbieri, kas gan ir populāri mazdārziņos, bet pagaidām nevar lepoties ne ar tādu šķirņu daudzveidību, ne selekcijas darbu.
"Mēs cenšamies vērtēt to materiālu, kas mums ir bumbieru kolekcijas stādījumā, tās ir šķirnes no ārzemēm, bet ir iestādīti arī daži izmēģinājumi no elites hibrīdiem, kas kādreiz nākotnē varētu būt perspektīvas šķirnes," stāsta Augļkopības institūta pētniece Baiba Lāce.
Iedzīvināt jaunās šķirnes gan nebūt neesot viegli, un arī "Ābolu dienas" tirdziņā redzami vien ierastie āboli, bet jauniešiem nereti kritēriji augļu izvēlē ir pavisam citi.
"Ābolu dienā" jau ceturto reizi tika pasniegts arī augstākais apbalvojums augļkopībā - no sudraba veidots ''Ābolu ordenis'', kuru piešķir par izciliem nopelniem augļkopības nozarē zinātnē vai izglītībā.