Uzskaite ir pirmais solis vienotas apmeklētāju monitoringa sistēmas izveidē. Papildus nepieciešams veikt arī apmeklētāju anketēšanu.
“Tas sniegtu ļoti noderīgu papildu informāciju par to, kādi cilvēki tur dodas, cik viņi ir apmierināti ar pieejamo, cik daudz naudas viņi reģionā atstāj,” skaidroja Balandiņa.
Līdz šim uzskaite arī ir veikta, bet ne pēc vienotiem principiem. “Tas drīzāk ir noticis atsevišķu projektu ietvaros, kas apgrūtina datu apkopošanu plašākā mērogā. Arī apmeklētāju skaitītāju izvietojums bijis ļoti nepietiekams,” atzina DAP pārstāve.
Skaitītāju izvietošanu pastiprinātā apmērā dabas objektos DAP sāka pagājušā gada beigās.
“Vispārējie secinājumi par Covid-19 laiku ir, ka populārās dabas takas kļūst mazāk apmeklētas – cilvēki acīmredzot cenšas izvairīties no pulcēšanās un cer, ka mazāk populārās dabas takās apmeklētāju būs mazāk,”
komentēja Balandiņa.
Vienlaikus redzams, ka cilvēku skaits dabā kopumā palielinās. “To var spriest arī pēc dažādiem citiem rādītājiem, piemēram, atstāto atkritumu daudzuma. Parādās jaunas takas – arī sociālajos tīklos tiek publicēti jauni maršruti. Cilvēku dabā ir tik daudz, kā nekad,” stāstīja DAP pārstāve. Viņa piebilda, ka sociālajos tīklos sāk popularizēt maršrutus, kuri nav nedz labiekārtoti, nedz paredzēti tik lielām cilvēku plūsmām.
Balandiņa skaidroja, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem tagad ir izlīdzināt apmeklētāju plūsmu: “Ja redzam, ka vienā vietā cilvēku ir par daudz, ir jāatrod veidi, kā šo plūsmu pārvirzīt uz citiem objektiem.”