Sadaļas Sadaļas

Dabas aizstāvji neizpratnē par Saeimas virzītajiem Medību likuma grozījumiem

Dabas aizstāvji pauž neizpratni, ka vides organizācijas nav iesaistītas diskusijās par Saeimas deputātu virzītajiem Medību likuma grozījumiem.  Izmaiņas tiek pamatotas ar būtiskiem pieaugošu pārnadžu – pamatā stirnu, staltbriežu un aļņu populāciju, kā arī meža zvēru nodarītajiem postījumiem lauksaimniecību platībās un mežos – pārsvarā atjaunotajās platībās un jaunaudzēs, kas rada zaudējumus zemniekiem un mežu īpašniekiem.

Latvijā ir vairāk nekā 25 tūkstoši mednieku. No visiem valstī esošajiem dzīvniekiem medījami ir tikai daži, un tiem ir noteikta sezona. Bet visu gadu ir atļauts medīt tikai tos dzīvniekus, kas pārlieku savairojušies, piemēram, mežacūkas, lapsas, Amerikas ūdeles un jenotsuņus.

Priekšlikumus medību likuma grozījumiem Saeimas deputāti sākuši izstrādāt pirms pusotra gada, tomēr tie nav guvuši atsaucību vietējo mednieku organizācijās un cietuši fiasko.

Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzskata, ka medību likumu ir labāk negrozīt, jo viņa pieredze liecina, ka 20 gadu laikā, katru reizi veicot izmaiņas medību likumā, tas kļūst nevis labāks, bet gan sliktāks.

Koalīcijas izveidotā attīstības komitejā par izstrādāto likumprojektu noritēja spraigas diskusijas starp Saeimas deputātiem, Zemkopības ministriju, ekspertu darba grupu, kurā ietvertas zemes īpašnieku, kā arī mednieku pārstāvošās organizācijas, arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība un valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Kompromiss tika atrasts. Taču dabas aizstāvji ir neizpratnē par to, ka likumprojekts jau ir nonācis Saeimā, lai gan neviena vides organizācija svarīgajās diskusijās netika iesaistīta.

Šobrīd Vides konsultatīvā padome izstrādā savus ierosinājumus, kas būtu iekļaujami medību likumā. Piemēram, papildināt Medību likuma 3. pantu ar jaunu punktu, kas aizliegtu medīt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās,  ja to regulējošie normatīvie akti nav noteikuši šādu savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas kārtību.

Vides eksperti uzsvēra, ka, aizliedzot medības rezervātos, dabas takās un nacionālajos dabas parkos, palielinātos tur mītošo un arī apskatāmo dzīvnieku un putnu daudzveidība.

Ķemeru Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa norādīja, ka nav pamata runāt par lieliem postījumiem, ko rada šie dzīvnieki.

“Stirnas, brieži kaut kādam parkam būtiskus postījumus nedara. Arī mežacūkas var izrakāt kaut kādu zemsedzi, kas mežam, kur cilvēki iet atpūsties, nav liela nelaime,” norādīja Liepa.

Tikmēr Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis uzskata, ka šādā gadījumā būtu jāaizliedz aizsargājamās dabas teritorijās doties arī apmeklētājiem: “Esam godīgi, aizliedzam arī cilvēkam tur iet un vispār neko nedarīsim rezervātos, jo mums ir uzskats, ka rezervāti ir pilnīgi kaut kas svēts un ka tur nedrīkst pat iet un elpot. Bet, ja mēs paskatāmies dziļāk, tad rezervātos dara daudz saimnieciskās darbības, lai nodrošinātu rezervātu izveidošanas mērķi. Tāpēc jāatrod ir līdzsvars un nevar darboties tikai ar aizliegumiem,” norādīja Lūsis. 

Mednieki likumprojektā ierosinājuši brīvas medības pašvaldību teritorijās. Vides aizstāvji savukārt uzskata, ka šis lēmums ir pārāk bīstams apkārtējai sabiedrībai. Vides konsultatīvajā padomē norāda, ka jaunie grozījumi ļaus medniekiem pārkāpt arī to privātīpašumu robežas, kuru saimnieki nav vēlējušies mednieku klātbūtni.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt