Šajā laikā Ummja ezera krastus atļauts izmantot pastaigām, savukārt peldēšanai un atpūtai uz ūdens ar jebkāda veida peldlīdzekļiem DAP aicina izvēlēties kādu citu tuvumā esošo ūdenstilpi.
Alternatīvu atpūtai uz ūdens šajā apkārtnē ir daudz – aptuveni pusotra kilometra attālumā atrodas Rīgas jūras līča piekrastes pludmales, turpat līdzās arī Lilastes ezers, Dzirnezers, Pulksteņezers, Kadagas ezers, Lielais un Mazais Baltezers un Gaujas upes krasti. Savukārt Ummja ezera ūdeņos, neapdraudot retas un īpaši aizsargājamas dabas vērtības, būs iespēja veldzēties augusta beigās.
Ummja ezers ir unikāls lobēliju-ezereņu ezers visas Latvijas un Baltijas mērogā. Tas ir viens no nedaudzajiem Latvijā vēl atlikušajiem oligotrofajiem jeb dzidra ūdens ezeriem, kurā sastopama vienīgā Lobēliju dzimtas suga Latvijā – Dortmaņa lobēlija. Īpaši aizsargājamais augs sakņojas ezera dibenā pavisam nelielā dziļumā un jūlijā virs ūdens paceļ 40–70 cm garu stublāju, kas uzzied ar baltiem ziediem un nobriedina sēklas virs ūdens.
Dortmaņa lobēlijas pārsvarā sastopamas ezera piekrastē, kā rezultātā to audzes var tikt izbradātas, tomēr vislielākais drauds šim trauslajam augam ir ezera ūdens piesārņošana ar biogēniem (pamatā fosfora savienojumiem), kuru pieplūde ūdenstilpēs pārsvarā notiek tieši lielā peldētāju skaita dēļ.
Pēdējo 100 gadu laikā ūdens piesārņojuma un ezeru aizaugšanas dēļ Dortmaņa lobēlija ir izzudusi jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.
Lai Ummja ezerā saglabātu Dortmaņa lobēliju, jau kopš 2006. gada spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 204 “Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuros noteikts aizliegums peldēties un atrasties ar laivu ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam.
Normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā uzrauga DAP valsts vides inspektori. Sabiedrības izglītošanas nolūkos Ummja ezera krastos ik gadu tiek izvietotas informatīvās zīmes, kas vēstī par aizliegumu.
Tomēr pagājušajā gadā, kad ne vien pie Ummja ezera, bet dabā kopumā bija sastopams neierasti liels cilvēku skaits, diemžēl tika novērota izteikta aizlieguma zīmju ignorēšana un noteikumu tīša pārkāpšana. Jau sezonas pirmajā pusē tika sabojātas un saplēstas gandrīz visas DAP uzstādītās informatīvās aizlieguma zīmes. Postītājiem grūtības nebija sagādājis pat tas, ka zīmes ar nolūku bija uzliktas cilvēkam grūti sasniedzamā augstumā.
Ņemot vērā iepriekšējās sezonas pieredzi, šogad DAP lūgusi Carnikavas novada pašvaldību iekļaut Ummja ezeru pašvaldības policijas pastiprināto reidu sarakstā vismaz līdz brīdim, kamēr beigsies peldēšanas aizliegums. Tāpat arī DAP atkārtoti uzstādīs informatīvās aizlieguma zīmes ezera krastos.
Normatīvie akti nosaka, ka peldēšanās aizlieguma neievērošanas gadījumā piemērojams sods no 30 līdz 1000 eiro. Iepriekšējā sezonā DAP saskaņā ar “Konsultē vispirms!” principu noteikto sodu nevienam nepiemēroja, taču redzot, ka pārkāpumi tiek veikti atkārtoti, tie ir apzināti, turklāt tīši tiek bojātas informatīvās zīmes, šajā sezonā pārkāpēji tiks sodīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
