Abi brāļi, kuri ar veiksmīgiem panākumiem ir piedalījušies dažādos starptautiskos bārmeņu konkursos, saka, ka dzīvnieki viņiem ļoti patīk. Suņi mazliet vairāk nekā kaķi, tomēr aizņemtā grafika dēļ abi šobrīd neredz iespēju uzņemties atbildību par kādu četrkājaino draugu.
"Es pat puķes reizēm aizmirstu apliet. Kur nu vēl, ja es aizmirstu kaķītim vai sunītim iedot ēdienu Ja es dzīvotu kādā mājiņā, kur ir dārziņš, tad es sen būtu paņēmis kādu kaķīti vai sunīti," saka Andris.
Brāļi ļoti pozitīvi raugās uz faktu, ka saimnieki uz publiskām vietām dodas kopā ar savu mīluli. Ir gadījies arī pašiem apkalpot ne tikai saimniekus, bet arī viņu mīluļus.
"Es [esmu] par, mēs pat iedosim padzerties. Un, ja būs kāda desiņa, ko sunītis var ēst, tad arī pabarosim," saka bārmenis Andris. Viņu papildina brālis Inguss: "Saki, ja saimnieki būs aizņemti ar vakariņām, izvedīsi arī pastaigāt!"
"Ja būtu brīvais laiks, tad nebūtu arī pretenzijas izvest ārā," brāļa teikto apstiprina Andris.
Abi brāļi patversmes apmeklējumam ir nopietni gatavojušies, jo apbruņojušies ar pamatīgu rotaļlietu kasti un kārumiem.
Andris saliek visu ratos: "Nu ko, gatavi! Nedzirdu? Tā, divi, viens, aiziet! Tā kā bobslejā."
"Čau draudziņ! Šis man atgādina bērnības spēļmantiņu, kurai acis nevarēja redzēt," saka bārmenis.
"Īstenībā, padomājot ar vēsu prātu, nevaru paņemt to sunīti līdz. Zinām, ka mēs galā netiksim. Bet ar šīm emocionālajām sajūtām gribas uzreiz paņemt," turpina brālis.
"Gribas visiem palīdzēt, visus paņemt un katram šim dzīvniekam atrast māju," saka Inguss un turpina: "Žēl, viņiem ir diezgan skumīgi. Jo viņiem šajā patversmē tā diena pēc dienas seko, viena un tā pati. Pie ķēdītes stāv piesiets. Skumīgi viņiem ir bez saimnieka."
Inguss un Andris cenšas samīļot ikvienu suni, taču tikai divi no viņiem - Ribo un Assa kļūst par abu brāļu krustbērniem.
"Mans jaunais draugs ir Džeka Rasela jauktenis, piecus mēnešus jaunais Ribo no Latgales," Ingus pavēstīja par savu izvēlēto patversmes krustbērnu. Brālim pievienojas Andris: "Un man ir draudzenīte - Ribo māsa Assa!"
"Viņa ir ļoti forša sunīte, draudzīga. Brālis un māsa. Visu laiku tādi pozitīvi un aktīvi," par savu izvēlēto krustmeitu pastāstīja Andris.
Ribo ir gaišais, savukārt Andris izvēlējās tumšo. Ne velti saka, ka suņi līdzīgi saviem saimniekiem - šis gadījums to var apliecināt.
"Ja šobrīd domājat, ka gribat šo sunīti, tad jums jābūt ļoti aktīviem, kas spētu šos sunīšus nodarbināt!" dzīvnieka dabu vērtē Andris.
Suņuki adopcijai tiks nodoti tikai abi kopā: "Viņos ir spēks, kad abi ir kopā! Vai ne, Ribo?" tā bārmenis Inguss.
Andrim un Ingusam ir arī savs skaidrojums, kāpēc patversmēs ir tik daudz dzīvnieku un par to, kur vispār meklējamas saknes cilvēku nežēlībai.
"Es domāju, ka pie vainas ir saimnieka bērnība un alkoholisms. Tev dzīvē neiet un tad tu gribi pazemot kādu vājāko. Un šajā gadījumā atrasts ir dzīvnieks," domās dalās brāļi bārmeņi.
Taču abi brāļi ir pārliecināti, ka jācenšas vairāk domāt par pozitīvo, tad arī pasaule kļūs labāka. Dzīvnieki var palīdzēt, tos var sabužināt un viņiem savu sāpi izstāstīt. Dzīvnieks to uzklausīs un nekur tālāk neziņos.
Jebkurš mājdzīvnieks kā jebkura dzīva būtne ienes ģimenē papildu prieku un smieklus. Papildu fiziskās aktivitātes, kuras iegūst, staigājot ar suņiem, uzlabo veselību un sniedz dzīvesprieku.
Ir jādara labi darbi un jāpalīdz tiem, kam iet grūtāk.
