“Baltijas lasis ir cēla zivs, un tiešām tā situācija tāda ir, ka lasis tirgū ir pieejams arvien mazāk, un lašu stāvoklis ir sarežģīts visā Baltijas jūrā, jo Baltijas jūra ir slēgta jūra, piesārņota, un pēdējos gados parādās arvien vairāk problēmu,” raidījumam atzina institūta “BIOR” Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne.
Pērn zvejnieki ir vērsušies zinātniskajā institūtā BIOR pēc palīdzības, jo uz Baltijas jūras lašu ķermeņiem pamanītas brūces un patogēnā sēnīte, kas principā ir pelējums.
“Pagaidām nav zināms ne vīruss, ne sēnīte, ne baktērijas, kas to izsauc, un pētījumi šobrīd notiek visā Baltijas jūras reģionā, bet katra valsts pagaidām strādā atsevišķi, bet mēs baidāmies, ka tas varētu samazināt lašu resursu kopumā,” atzina Medne.
Institūtā arī stāstīja, ka Baltijas jūras lašiem no makšķerēšanas loma nevajadzētu parādīties tirgū, tiem vajadzētu parādīties tirgū no zvejniekiem, bet zvejnieki šo lasi nevar nozvejot roņu dēļ, kuri nāk baroties un praktiski noēd zvejnieka lomu, tāpēc lasi piekrastē izvairās zvejot vai zvejo nelielos daudzumos.
Arī Pārtikas un veterinārajā dienestā apliecina, ka Baltijas jūras lasis tiešām ir retums.
“Šos lašus ir samērā grūti nozvejot. Ja mēs paskatāmies oficiālo statistiku, kas ir iesūtīta par nozvejotajiem lašiem, tad 2017. gadā ir nozvejoti kopā tikai 1200 gabali - uz visu Latviju gada laikā tas ir niecīgs skaits,” sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts Andris Vaiders.
Ar 1. oktobri ir iestājies liegums, laši gatavojas nārstam, līdz ar to lašus saudzē un no 1. oktobra līdz 30. novembrim nezvejo.
