Baltijas jūrā sastop ļoti retas zivju sugas – taukzivi, jūras dzeloņgalvi un paledi jeb lapreņģi

Veicot Baltijas jūras rifu izpēti, šovasar pētnieki sastapuši ļoti retas un aizsargājamas zivju sugas – taukzivi, jūras dzeloņgalvi un paledi jeb lapreņģi, kā arī ieguvuši vērtīgus datus par dzīvotņu stāvokli jūras gultnē, informēja Dabas aizsardzības pārvalde.

Ihtiologu komanda ar zvejas kuģi no Ventspils ostas devās jūrā veikt ihtiofaunas pētījumus Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Izpētei izmantoja dažādas metodes – hidroakustisko uzskaiti, tralējumus zivju koncentrācijas vietās, jūrā tika izlikts “Nordic coastal” tipa tīkls ar dažādu izmēru acīm, kas nodrošina dažādu izmēru un sugu zivju ieguvi. Tāpat pētnieki ieguva ihtioplanktonu un filmēja jūras grunti.

Vēl ir jāveic rūpīga iegūto materiālu apstrāde, bet pirmie iegūtie dati par sugām liecina, ka pielietotās metodes ir izvēlētas pareizi.

Uz akmeņainiem seklākiem sēkļiem parādās ļoti interesanta zivju daudzveidība, savukārt virs 50 metru dziļuma zivju daudzveidība ir krietni mazāka. Seklajos sēkļos konstatējām retas un aizsargājamas sugas, piemēram, taukzivi, jūras dzeloņgalvi un paledi jeb lapreņģi,” stāstīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūta “Bior” pārstāvis Ivars Putnis.

Pirms doties jūras izpētes darbos, ekspedīcija tika rūpīgi plānota, lai apsekotu visas iespējamās dzīvotnes un noteiktu nepieciešamās izpētes stacijas, kurās pētījumus atkārtot dažādās sezonās. Spītējot stiprajam vējam un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, deviņu dienu garumā darbus jūrā veica četri speciālisti. Kad darbi bija aptuveni pusē, spēcīgā vēja dēļ pētniekiem nācās pat pārtraukt izpētes darbus, lai uz dažām dienām atgrieztos atpakaļ krastā.

“Šī ekspedīcija izvērtās krietni vien smagāka, nekā mēs bijām gaidījuši. Katru dienu no pievakares līdz vēlai naktij likām 675 metrus kopgarumā bentisko zivju uzskaites tīklus. Tos no rīta līdz pusdienlaikam cēlām ārā. Pēc tīklu izcelšanas lasījām ārā zivis un rūpīgi uzskaitījām lomu un veicām mērījumus. Tad sekoja tīklu sagatavošana nākošajam cēlienam, līdz atkal pienāca laiks tos likt atpakaļ jūrā. Taukzivs izņemšana no tīkla acīm, tas vien bija pirkstiem sāpīgs tamborēšanas darbs,” stāsta "Bior" pārstāvis Guntars Strods.

Projektu "Life Reef" jeb "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" īsteno Dabas aizsardzības pārvalde kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “Bior” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Tā kopējais budžets ir 4 miljoni eiro, no tiem 60% sedz ES vides un klimata pasākumu programma LIFE, bet 40 % – Latvijas Vides aizsardzības fonds un projekta partneri.

"Life Reef" projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus. Smilts sēkļi jūrā un akmeņu sēkļi jūrā 4116 kvadrātkilometru platībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt